Es pati sevi pārsteidzu. Nezin kādu iemeslu dēļ es parakājos par Gmail.com pasta-kasti. Sent mail in particular. Atradu meilu Vīrietim - es viņam kaut kādā tur vienā mācībā pirmo mājas darbu uzcepu. Tagad pārlasīju un biju uz mutes.
2008. gada 9. janvārī laikraksts "Diena" publicēja Ilzes Grīnumas šokējošo rakstu "Katastrofa,ne domraksts", kura satura galvenais mērķis bija sniegt sabiedrībai ieskatu par šobrīdējo situāciju Latvijas izglītības sistēmā; konkrēti vidusskolas absolventu un abiturientu spējā rakstīt pārspriedumus, atbilstoši Izglītības satura un eksaminācijas centra kritērijiem. Par detalizētā pētījuma materiāliem tika izmantoti 2006. gada centralizētā eksāmena latviešu valodā un literatūrā rezultātus. (?) Rakstā minēts, ka tikai analizēti 1200 uzrakstīto darbu 135 dažādās pozīcijās. Rezultāti ir bēdīgi. Piem., rakstā tiek minēts : "Sadalīt tekstu rindkopās un tā, lai starp tām būtu arī loģiska secība, izdevies tikai 21% pētījumā iesaistīto skolēnu." un "Ja maksimāli par pareizrakstību var saņemt 10 punktu, tad vidēja"is rādītājs šeit ir 3-4 punkti." Es vēlos paturpināt rakstā veiktos pētījumus, analizējot minētos faktus un datus saistībā ar e-pasta komunikācijas manierēm un saucamo nettiquette. (?)
Paradoksāli liekas 2006. gada latviešu valodas un literatūras centralizētā eksāmena populārākais pārsprieduma temats bija "Mūsdienu tehnoloģijas un cilvēka ikdiena". Es uzskatu, ka viens no galvenajiem iemesliem kādēļ jauniešiem rodas tādas problēmas rakstīt literārā, latviešu valodas likumiem atbilstošā valodā pārspriedumus un citus radošus sacerējumus, ir dēļ virtuālās vides radītajām iespējām, respektīvi, dažādie čati, Skype tipa programmu, kuru mērķis ir sazināties pēc iespējas ātrāk, radīto iespēju rezultātā, indivīdi nonivilējas. Tā visa rezultātā rodas tādas rakstiskās un gramatiskās kļūdas, "kuras pētnieki nav varējušas pat klasificēt". Rodas situācija, kurā jaunieši vairs nezin kā konkrēto vārdu raksta literāri un gramatiski pareizi, slengs ieēdies viņu apziņā. Un paradokss rodas, jo mūsdienu 21. gadsimta sabiedrība bez tehnoloģiju radītajiem atvieglojumiem vairs nespēj pilnvērtīgi eksistēt, sevi realizēt. Topošajam biroja darbiniekiem, manuprāt, jārēķinās, ka viens no standarta komunikāciju veidiem būs virtuāls. Gan ar klientu, gan iekšējā korespondence, visticamāk notiks caur kādu e-pasta klientu. Rodas jautājums, kādu vēstuli mēs ceram sagaidīt no cilvēka, kurš nespēj pat tik elementāru lietu kā saformatēt tekstu pa rindkopām.
E-pasta etiķete būtībā ir korekta teksta pasniegšanas forma jeb rakstīšanas stils. I. Grīnuma savā rakstā min, ka "viens no visvājākajiem valodas lietošanas punktiem ir stils". Par biežāk sastopamām stila kļūdām min vārdu atkārtošanos, neatbilstošu vārdu atkārtošanos, nepiemērotu vārdu izvēli, neprasmīgi lietotus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, kā arī dežūrfrāzes. Tātad perspektīvā absolvents, sastādot e-pasta vēstuli savam priekšniekam vai klientam un pieļaujot augstāk minētās kļūdas, radītu priekšstatu par savu nekompetenci vai neinteliģenci.
Tāpat pastāv iespēja, ka līdz ar paaudžu maiņu, mainās arī tā pati e-pasta etiķete, līdz ar visiem latviešu valodas principiem. Darba sfēras, kuras orientētas uz aktīvu peļņu, manuprāt, ir ieinteresētas optimālā ziņapmaiņā. Turklāt, kā zināms, komopolītiskā sabiedrība turpina attīstīties un savā specifiskajā veidā pilnveidoties. Jāuzmanās gan, lai šīs pārmaiņas nav ar mīnuss zīmi.
Kā uzlabot esošo situāciju, kurā šķietami novērojama sabiedrības, jaunatnes masveida degradācija? Tas nav vienas dienas darbs. Nevarētu arī teikt, ka priekš 2008., 2009. gada absolventiem "vilciens ir aizgājis", bet būtiskāk šobrīd ir saprast, kas rada šo plaisu starp vēlamajām zināšanām un reāli pastāvošajām. Atbalstu padziļināta pētījuma par 21. gadsimta jauniešu interesēm un vajadzībām veikšanu. Šķiet, dažreiz macībspēki aizmirst, ka mācāmie ir taustāmi cilvēki ar domām, prātu, interesēm utt. Tāpat es ieteiktu atjaunināt mācāmo vielu un, piemēram, līdz ar eseju, pārspriedumu un CV rakstīšanu, mācīt adekvātu e-pasta etiķeti. Kā jau minēts, 21. gs. sabiedrībai tas būtu daudz reižu noderīgāk par franču stila analogo vēstuļu rakstīšanu.
Vēlu veiksmi kompromisa rašanā un izglītības sistēmas uzlabošanā. Lai mums vairs nevajadzētu lasīt, ka ir "katastrofas, ne domraksti".
- Neizklausījos pēc myself.
- Izklausījās samērā kruta. (nu, es zinu, ka tur ir dažas neveiklas vietas un noteikti miljons kļūdu, bet kopumā labāks ir nekā mans domraksts par Blaumani, lol)
2008. gada 9. janvārī laikraksts "Diena" publicēja Ilzes Grīnumas šokējošo rakstu "Katastrofa,ne domraksts", kura satura galvenais mērķis bija sniegt sabiedrībai ieskatu par šobrīdējo situāciju Latvijas izglītības sistēmā; konkrēti vidusskolas absolventu un abiturientu spējā rakstīt pārspriedumus, atbilstoši Izglītības satura un eksaminācijas centra kritērijiem. Par detalizētā pētījuma materiāliem tika izmantoti 2006. gada centralizētā eksāmena latviešu valodā un literatūrā rezultātus. (?) Rakstā minēts, ka tikai analizēti 1200 uzrakstīto darbu 135 dažādās pozīcijās. Rezultāti ir bēdīgi. Piem., rakstā tiek minēts : "Sadalīt tekstu rindkopās un tā, lai starp tām būtu arī loģiska secība, izdevies tikai 21% pētījumā iesaistīto skolēnu." un "Ja maksimāli par pareizrakstību var saņemt 10 punktu, tad vidēja"is rādītājs šeit ir 3-4 punkti." Es vēlos paturpināt rakstā veiktos pētījumus, analizējot minētos faktus un datus saistībā ar e-pasta komunikācijas manierēm un saucamo nettiquette. (?)
Paradoksāli liekas 2006. gada latviešu valodas un literatūras centralizētā eksāmena populārākais pārsprieduma temats bija "Mūsdienu tehnoloģijas un cilvēka ikdiena". Es uzskatu, ka viens no galvenajiem iemesliem kādēļ jauniešiem rodas tādas problēmas rakstīt literārā, latviešu valodas likumiem atbilstošā valodā pārspriedumus un citus radošus sacerējumus, ir dēļ virtuālās vides radītajām iespējām, respektīvi, dažādie čati, Skype tipa programmu, kuru mērķis ir sazināties pēc iespējas ātrāk, radīto iespēju rezultātā, indivīdi nonivilējas. Tā visa rezultātā rodas tādas rakstiskās un gramatiskās kļūdas, "kuras pētnieki nav varējušas pat klasificēt". Rodas situācija, kurā jaunieši vairs nezin kā konkrēto vārdu raksta literāri un gramatiski pareizi, slengs ieēdies viņu apziņā. Un paradokss rodas, jo mūsdienu 21. gadsimta sabiedrība bez tehnoloģiju radītajiem atvieglojumiem vairs nespēj pilnvērtīgi eksistēt, sevi realizēt. Topošajam biroja darbiniekiem, manuprāt, jārēķinās, ka viens no standarta komunikāciju veidiem būs virtuāls. Gan ar klientu, gan iekšējā korespondence, visticamāk notiks caur kādu e-pasta klientu. Rodas jautājums, kādu vēstuli mēs ceram sagaidīt no cilvēka, kurš nespēj pat tik elementāru lietu kā saformatēt tekstu pa rindkopām.
E-pasta etiķete būtībā ir korekta teksta pasniegšanas forma jeb rakstīšanas stils. I. Grīnuma savā rakstā min, ka "viens no visvājākajiem valodas lietošanas punktiem ir stils". Par biežāk sastopamām stila kļūdām min vārdu atkārtošanos, neatbilstošu vārdu atkārtošanos, nepiemērotu vārdu izvēli, neprasmīgi lietotus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, kā arī dežūrfrāzes. Tātad perspektīvā absolvents, sastādot e-pasta vēstuli savam priekšniekam vai klientam un pieļaujot augstāk minētās kļūdas, radītu priekšstatu par savu nekompetenci vai neinteliģenci.
Tāpat pastāv iespēja, ka līdz ar paaudžu maiņu, mainās arī tā pati e-pasta etiķete, līdz ar visiem latviešu valodas principiem. Darba sfēras, kuras orientētas uz aktīvu peļņu, manuprāt, ir ieinteresētas optimālā ziņapmaiņā. Turklāt, kā zināms, komopolītiskā sabiedrība turpina attīstīties un savā specifiskajā veidā pilnveidoties. Jāuzmanās gan, lai šīs pārmaiņas nav ar mīnuss zīmi.
Kā uzlabot esošo situāciju, kurā šķietami novērojama sabiedrības, jaunatnes masveida degradācija? Tas nav vienas dienas darbs. Nevarētu arī teikt, ka priekš 2008., 2009. gada absolventiem "vilciens ir aizgājis", bet būtiskāk šobrīd ir saprast, kas rada šo plaisu starp vēlamajām zināšanām un reāli pastāvošajām. Atbalstu padziļināta pētījuma par 21. gadsimta jauniešu interesēm un vajadzībām veikšanu. Šķiet, dažreiz macībspēki aizmirst, ka mācāmie ir taustāmi cilvēki ar domām, prātu, interesēm utt. Tāpat es ieteiktu atjaunināt mācāmo vielu un, piemēram, līdz ar eseju, pārspriedumu un CV rakstīšanu, mācīt adekvātu e-pasta etiķeti. Kā jau minēts, 21. gs. sabiedrībai tas būtu daudz reižu noderīgāk par franču stila analogo vēstuļu rakstīšanu.
Vēlu veiksmi kompromisa rašanā un izglītības sistēmas uzlabošanā. Lai mums vairs nevajadzētu lasīt, ka ir "katastrofas, ne domraksti".
Current Mood: 
amused
amusedCurrent Music: MDFMK - Gasoline
Leave a comment