man šodien tā sāp galva, ka vai mirstu nost. (ausīs tik un tā skan iPod ģenerētā mūzika un viss ir labi, jo visām manām mīļdziesmām ir terapisks efekts nevertheless) Sēdu tagad un gaidu, kad būs tā tuvu 9, jo plānoju aizlāčot uz mums tuvo Rimī.

Es gribu gaļu. Jūs nespējat iedomāties, kā un cik ļoti! Mūsu piemājas "Elvī" ir tikai pusfabrikātu dranķības, pankūkas un desas. Viņu piedāvātais sortiments man jau sēž visur, kur vien var.
Un tā, kā Vīrietis ir par skopu, lai mani šodien arī uz kafūzi aizvestu, es jau pašā rīta agrumā nesīšu uz "Rimī", lai sev izmeklētu pašu labāko un gardāko gaļas kluci ever. (gan jau gatavojot es to nežēlīgā manierē piededzināšu)

---

Naktī bija visādi briesmīg sapņi. Tēma, protams, par LU un tādām skolas lietām. Piemēram, mana māsa tiek kaut kādā mistiskā un jaunā LU programmā draugiem fotogrāfiem. Tā tur lieta, bija kaut kas līdzīgs manai must-be-in figņai iekštan LKA - kultūras teorija + ekonomiskas nianses. Tad nu tur arī bija kas līdzīgs foto + kaut kas. Es biju morāli sagrauta, vispār.
Iedomājieties!! Viņa iet uz vietu/lietu, kas man ir īstais ambrozijs, kamēr es kaut kādu fakin valodu kalšu trīs gadus. Jā, bet gan jau, ka visi šitie sliktsapņi man, jo esmu satraukusies par to angļu valodas zubrīšanu...
Patīk jau, jā, bet patīk lasīt, dzirdēt un rakstīt... Nevis gramatika un vārdu zubrīšana.