es šorīt pamodos pati no sevis. Uzšāvos gultā sēdus, ar domu, ka esmu visu pasākumu nokavējusi. Tas bija pirms 7 rītā. Tagad es sēdu te pie Vīrieša laptopa un cīnos ar neaicinātām negācijām. Baigs satraukums. Negribu! Pat pirms eksāmeniem nebija tā, kur tā atbildība un procesa nopietnība procentuāli lielāka.

---

LU jau es tikšu, kur ta likšos. Bet LKA tomēr arī gribās. Salasījos visu ko par Dziesmu (un deju) svētkiem. Lai var paspīdēt. (kas noteikti neizdosies, jo tēma būs, teiksim, par to kāpēc bērni tā un šitā Latvijā vai arī kāds gudrs vīra verbāli filozofiskais grauds, kas tikpat labi varēja nozīmēt, ka man gribējās ēst, ne to domu, kuru es tur izgraužu....

---

Es esmu satraukusies un man puncī locās čūska.