urn:lj:klab.lv:atom1:shotinsshotinsshotinsshotinsartursl1991@gmail.comshotins2026-09-02T18:14:05Z2026-09-02T18:14:05ZSmirdurn:lj:klab.lv:atom1:shotins:11702026-09-02T20:48:002026-09-02T20:48:002026-09-02T18:14:05Z2026-09-02T18:14:05ZŠodien birojā taisot sev kafiju, ievēroju, ka gaisā virmo diezgan nepatīkama smaržu buķete. Vienā vārdā aprakstītu ar - ož pēc dirsas. Nevis pēc sūdiem, bet tieši pēc nemazgāta, iesvīduša dibena. Nedaudz pastaigāju ar kafiju pa virtuvi un sapratu, ka aromāta epicentrs ir mans kolēģis.<br /><br />Smirdoņas intensitāte mani tik ļoti samulsināja, ka uz brīdi pat noticēju, ka viegli apkakājies būšu es (runā, ka ir divu veidu cilvēki - tie kas ir piekakājuši bikses un tie, kas vēl tikai piekakās. Es vēl pagaidām esmu tas otrais), taču nē - jo tālāk no kolēģa, jo tīrāks gaiss.<br /><br />Dienas gaitā domājot par šo (esmu jūtīgs uz smaržām, kas ir - tas ir) izjūtu kaut kādu pirmatnēju, muguras smadzenēs mītošu riebumu pret konkrēti savu dzimumu. Nu smird tie mužiki vairāk, mēs taču visi to saprotam. Kāpēc tad ir tik grūti kārtīgi nomazgāt (vai vismaz noslaucīt) savu ānusu? Pašam tak patīkamāk eksistēt ar tīru pēcpusi.<br /><br />Ap plkst 17:00 virtuvē bija nu jau cits kolēģis, bet tas gan smirdēja vienkārši pēc ITšņika sviedriem, nevis pēc sastāvējušās dibena rievas.Smadzeņu ripasurn:lj:klab.lv:atom1:shotins:8752025-08-03T01:12:002025-08-03T01:12:002025-08-02T22:13:27Z2025-08-02T22:13:27ZPirmo reizi mūžā savos 30+ sāku lietot antideprīšus. Kopumā, vienmēr sevi esmu uzskatījis par mentāli stabilu - nav bijusi ne depresuha, ne soc. trauksmes, ne paniķenes. Bet nu pēdējos gados, visādu ārēju apstākļu dēļ, sajutu, ka stresa noturība vektors ir bijis lejupslīdošs. Tā nu beidzot paņēmu escitilu, kaut vai tīri tādēļ, lai pačekotu - kā tad tas ir.<br /><br />Atceros, ka pirmās divas dienas jūtu vieglu eiforju (placebo?) un karstuma viļņus. Pēc tam divas nedēļas jutu caureju un miegainumu (Super, gāju gulēt laicīgi).<br /><br />Tagad jau pagājuši kādi divi mēneši un apzinos, ka metafora par demoniem, kas skrāpējas gar apziņas sienām, daudz precīzāk apraksta manu mentālo stāvokli, nekā man iepriekš šķita. Ja pirms AD kaut kādi notikumi un smadzeņu tārpi mani iedzina trauksmes ciklā, kurā es vnk maļu situāciju uz apli līdz pastardienai, tad tagad - tie demoni paskrāpējās gar jaunuzcelto antidepru ķīnas mūri un ātri vien paši no sevis rimstās. Tas jauki - varētu tā arī turpināt.<br /><br />No negatīvā:<br />Jūtu, ka motivēt sevi darīt jebko, kas nav acumirklīgs dopamīna hits, ir palicis nedaudz grūtāk (bet menedžējami).<br />Libiģiks pasists uz leju. Bet nu visu var, ja ir apņemšanās - tā kā nav baigā problēma.Izdegušie škoļņikiurn:lj:klab.lv:atom1:shotins:5222025-05-25T22:30:002025-05-25T22:30:002025-05-25T19:47:24Z2025-05-25T19:47:24ZAtnāca nesen pie manis ciemos uz darbiņu klase ar sīkajiem ITšņikiem, vecumā ap 17/18. Pa lielam, viss pēc ekspektācijām - klasē uz 25 džekiem 2 beibes un, no visas klases, reāli te atrasties grib kādi cilvēki 3, pārējie tikai kavē laiku. <br /><br />Nu tad šie 3 arī cenšas ar mani komunicēt - joko, komentē un uzdod dažādus jautājumus. Lūk te sākas uzkāriens - no kādiem 6 jautājumiem, 3 bija par to, "Kā izvairīties no izdegšanas?" un "Ko jūs darat, ja jūtaties izdedzis?". Uz otro gribējās atbildēt ar "Te palīdzēs sabuhāties līdz baltajām pelītēm", taču izspruku cauri ar sports, čomi, hobiji, utt. (sīko datoristu skolotāji autentisko atbildi diez vai novērtētu)<br /><br />Īsāk sakot, viss forši, bet: Vatafak? Tu pat IEDEDZIES neesi un jau streso par izdegšanu. Rodas sajūta, ka jau starta pozīcijā ir nostādījums, ka ofisiņā būs pizģec, purgatorijs, depresija, impotence, izjukusi laulība un domas par virvi/ziepēm. Droši vien forši, ka viņi apzinās, ka tāda iespēja ir un par to jārunā, bet tas, ka šis absolūti dominēja jautājumos - tas likās kaut kā nedaudz greizi.Moto-auto-perdeļiurn:lj:klab.lv:atom1:shotins:4452025-05-24T22:34:002025-05-24T22:34:002025-05-24T19:46:45Z2025-05-24T19:46:45ZČau - mjau. Man te pirmais ierakstiņš un tā.<br /><br />Riktīgi patīk vasara - smaržīgs gaiss, terasītes, smuki cilvēki utt., bet tie skaļo izpūtēju dročeri - tas ir dirsā žanrs. Pat es, kā cilvēks, kuram patīk auditorija, uzskatu, ka šitos ručkā došanas fetišistus toč vajadzētu publiski nošeimot kā mazus bērnus.