September 2nd, 2026

• Smird
• 9/2/26 08:48 pm
• Šodien birojā taisot sev kafiju, ievēroju, ka gaisā virmo diezgan nepatīkama smaržu buķete. Vienā vārdā aprakstītu ar - ož pēc dirsas. Nevis pēc sūdiem, bet tieši pēc nemazgāta, iesvīduša dibena. Nedaudz pastaigāju ar kafiju pa virtuvi un sapratu, ka aromāta epicentrs ir mans kolēģis.
  
  Smirdoņas intensitāte mani tik ļoti samulsināja, ka uz brīdi pat noticēju, ka viegli apkakājies būšu es (runā, ka ir divu veidu cilvēki - tie kas ir piekakājuši bikses un tie, kas vēl tikai piekakās. Es vēl pagaidām esmu tas otrais), taču nē - jo tālāk no kolēģa, jo tīrāks gaiss.
  
  Dienas gaitā domājot par šo (esmu jūtīgs uz smaržām, kas ir - tas ir) izjūtu kaut kādu pirmatnēju, muguras smadzenēs mītošu riebumu pret konkrēti savu dzimumu. Nu smird tie mužiki vairāk, mēs taču visi to saprotam. Kāpēc tad ir tik grūti kārtīgi nomazgāt (vai vismaz noslaucīt) savu ānusu? Pašam tak patīkamāk eksistēt ar tīru pēcpusi.
  
  Ap plkst 17:00 virtuvē bija nu jau cits kolēģis, bet tas gan smirdēja vienkārši pēc ITšņika sviedriem, nevis pēc sastāvējušās dibena rievas.
• 0 commentsLeave a comment