urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko shoko_loko shoko_loko liga_l@one.lv shoko_loko 2006-11-20T18:57:22Z 2006-11-20T18:57:22Z urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:35795 2006-11-20T20:54:00 2006-11-20T20:54:00 2006-11-20T18:57:22Z 2006-11-20T18:57:22Z Galvenais ir noticēt sev. Tam ko es varu izdarīt, tam par ko es sapņoju un tam ko vēlos un jūtu... <br /><br />Ticēt tā, ka zūd vieta šaubām... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:35475 2006-09-25T09:22:00 2006-09-25T09:22:00 2006-09-25T06:47:51Z 2006-09-25T06:47:51Z ...aizbraukt uz laukiem un paskatīties uz augšu, uz debesīm un zvaigznēm, un piena ceļu...<br /><br />un nofotogrāfēt... atmiņā... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:35057 2006-06-28T14:02:00 2006-06-28T14:02:00 2006-06-28T11:13:03Z 2006-06-28T11:13:03Z Ik pa laikam sevī piefiksēju kaut kādas raktura īpašības, iezīmes un darbības, kas man pašai sevī riebjas... un zinu, ka tā un šitā nevajag... nu zinu, ka ne vienmēr man vajag zināt, kāpēc vajag darīt to vai šito un kāpēc tieši tā un ne savādāk, bet man gribas zināt... nja, un vēl laikam es esmu slinka, jo man visu patīk darīt pēdējā brīdī... adrenalīns ziniet vai... un vēl es mēdzu teikt to, ko domāju, pat ja citiem tas neptīk... un vēl tas, jā un arī tas... varbūt vajag laboties, varbūt arī nē... <br /><br />un vēl man vajag daudz darba, jo ja pusi dienas jāsēž gaidot darbu, tad tā jau var sajukt prātā... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:34608 2006-02-06T17:51:00 2006-02-06T17:51:00 2006-02-06T15:48:59Z 2006-02-06T15:48:59Z personības dalīšanās un pilnīga nepārliecība par sevi tieši tad, kad to vismazāk vajag...<br /><br />bet es daru, ko varu un cik labi varu... ja jums ar to ir par maz, tad...<br /><br />tad, jums vajag citu un nevis mani... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:34075 2006-01-26T09:48:00 2006-01-26T09:48:00 2006-01-26T07:45:17Z 2006-01-26T07:45:17Z ...ielauzta... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:33890 2006-01-25T10:56:00 2006-01-25T10:56:00 2006-01-25T08:54:25Z 2006-01-25T08:54:25Z mmmm... cik ļoti sakārojās man riteni... un braukt ar to vienalga kur... nu taa bez mērķa...vasarā...<br /><br />tātad vasarā man būs ritenis un es braukšu vienalga kur... <br /><br />kā es te sēžu... būs:) urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:33721 2006-01-24T09:40:00 2006-01-24T09:40:00 2006-07-31T10:30:12Z 2006-07-31T10:30:12Z ... kādreiz der palasīt... šodienai - Ilgas un alkas var padarīt vai traku - cik tad ilgi tā var iet? Labāk ieturi distanci... <br /><br />Pilnīgai jebkādas iedvesmas nogalināšanai... jo...<br /><br />jau kopš vakardienas gribas izslēgt visus savu domu un sajūtu apcirkņus... man negribas domāt... un varbūt negribas arī just... <br /><br />pilnīgs apmulsums... <br /><br />un šķiet abpusējs... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:33484 2006-01-23T11:01:00 2006-01-23T11:01:00 2006-01-23T13:57:18Z 2006-01-23T13:57:18Z Aizmirsti to kas bija un to kas nenotika..<br />aizmirsti to ko teici Tu un teicu es..<br />Aizmirsti to ko plānojām, aizmirsti sapņus ko izsapņojām...<br />Aizmisrti manu vārdu un mani, <br />bet es aizmirsīšu Tevi...<br />Aizmirsti jo tam nebūs lemts notikt...<br />Tas nenotiks, jo zuda man pēdējais cerības stars, <br />tas zuda jo to nozagi Tu...<br />Nozagi, salauzi un ziemas vējā izkaisīji... <br /><br />©(Kapa) <br /><br />lai gan tas viss nepavisam nav tik vienkārši... un ne par mani urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:33171 2006-01-23T09:40:00 2006-01-23T09:40:00 2006-01-23T07:38:28Z 2006-01-23T07:38:28Z Nu, lūk... aizbraucu uz laukiem... vietu, kuru līdz šai nedēļas nogalei tiku saukusi par mājām ar lielo burtu... un pēkšņi sapratu, ka manas mājas ir šeit... pat nevaru sev formulēt, kas manī veido šo māju sajūtu... bet tā ir šeit.. tur es esmu ciemos... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:32872 2006-01-19T12:56:00 2006-01-19T12:56:00 2006-01-19T10:53:05Z 2006-01-19T10:53:05Z To taču var atrast tikai sevī? Vai varbūt kaut kur citur... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:32324 2006-01-09T10:20:00 2006-01-09T10:20:00 2006-01-09T08:32:56Z 2006-01-09T08:32:56Z bail no atbildības... un ne jau no tās, kuru uzliek darba pienākumi... bail no tās, ko uzliek attiecības ar citiem cilvēkiem...<br />bail pazaudēt un pazaudēties...<br />bail par daudz pieķerties... <br />bail pašai sāpināt... <br />bail, ka varbūt neesmu tāda, kādai vajadzētu būt... <br /><br />lai gan jau esmu pieķērusies un pielaidusi sev klāt... un gribu būt tāda, kādai vajdzētu būt... <br /><br />bet varbūt tur jau ir tā sāls - būt pašai...<br />bet varbūt ar to, kādreiz būs par maz... <br /><br />lai gan pie velna to kādreiz...<br /><br />es taču dzīvoju, priecājos, skumstu un esmu tieši tagad un te... nevis vakardienā vai rītdienā... <br />es esmu TAGAD... <br /><br />un tagad ir labi, dažkārt pat ļoti...<br />un ik brīdi šķiet jārīkojas tā, kā muguras smadzenes, aknas, prāts vai saprāts, intuīcija vai kas nu tur vēl liek...<br />nu tā kā jūt... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:32227 2005-12-28T16:52:00 2005-12-28T16:52:00 2005-12-28T14:47:38Z 2005-12-28T14:47:38Z "Ziema kā apaļš, slinks runcis aiz loga murrā, reizēm kā uguns krāsnī apmierināta šņāc.<br />Ziema. Nomierina, izlīdzina, ber sniegu aiz apkakles, iegrūž kupenā. Noslēpumi spēlē paslēpes ar mani, ar Tevi, ar sevi.<br />Ziema...Balto brīnumu lāsteka. Un kad no rītiem skaties pasaulē, brīnumi visapkārt mirdz! Bet vislielākais brīnums, kas mums pieder - ir mūsu pašu sirds." urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:31655 2005-12-27T08:28:00 2005-12-27T08:28:00 2005-12-27T06:55:09Z 2005-12-27T06:55:09Z nu tak... aizvediet mani atpakalj... tur, kur ir silti un no rītiem var ilgi gulēt... tur, kur man nav īgnai jālien no gultas laukā...<br /><br />šorīt pat gribējās paturēt rokās To mazo grāmatiņu, nu tā, lai siltāk...<br /><br />nu, labi... vairs jau tikai pāris mēnešu aukstuma... va ta es kāda švakā... varu tak' paciesties...<br /><br />bet vispār tagad jādzīvo starp radiatoriem... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:31358 2005-11-08T16:01:00 2005-11-08T16:01:00 2005-12-27T06:28:03Z 2005-12-27T06:28:03Z Kad vienreiz te KĀDS sapratīs, ka es esmu tikai viena un nevaru būt simt vietās vienlaicīgi un darīt simt lietas uztreiz!!!! Man vajag to un to, ā, jā un vēl šito... piedod, bet šodien man pie kājas, ka tev vispār kaut ko vajag...<br /><br />Un pašam taču arī ir gan rociņas, gan kājiņas... un galviņa... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:31083 2005-11-04T17:23:00 2005-11-04T17:23:00 2005-11-04T15:26:06Z 2005-11-04T15:26:06Z un turpinām... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:30875 2005-11-03T16:47:00 2005-11-03T16:47:00 2005-11-03T15:14:19Z 2005-11-03T15:14:19Z "Mēs pazīstam tikai to, ko pieradinām,"- sacīja lapsa. "Cilvēkiem vairs nav neko iepazīt. Viņi nopērk pie tirgotāja jau visu gatavu. Bet, tā kā nav tirgotāju, kas pārdotu draugus, tad cilvēkiem vairs nav draugu. Ja TU vēlies draugu, pieradini mani!" <br /><br />"Kas tad jādara?" jautāja mazais princis.<br /><br />"Jābūt ļoti pacietīgam," atbildēja lapsa. "Vispirms Tu apsēdies zālē - tā patālāk no manis. Es Tevi uzlūkošu ar vienu acu kaktiņu, un Tu neko neteiksi. Valoda ir nesaprašanās avots. Bet ar katru dienu Tu varēsi apsēsties mazliet tuvāk.."<br /><br />"Ja jūs esat ļāvuši sevi pieradināt, var gadīties, ka būs mazliet jāraud." urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:30503 2005-11-03T15:21:00 2005-11-03T15:21:00 2005-11-04T09:21:48Z 2005-11-04T09:21:48Z Pilnīgi dīvaina komunikācija... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:28401 2005-08-16T11:01:00 2005-08-16T11:01:00 2005-09-26T12:33:19Z 2005-09-26T12:33:19Z Tā, kā mīlestībai neticu un parasti katrs ar šo vārdu saprot ko citu, tad nezinu... <br />Varbūt elektrība...<br /><br />Bet kaut kas tajā visā ir...<br /><br />Pēdu virs zemes... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:28041 2005-08-11T16:07:00 2005-08-11T16:07:00 2005-08-11T13:07:41Z 2005-08-11T13:07:41Z Būt vai nebūt...<br /><br />tāds ir jautājums... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:27815 2005-08-10T16:52:00 2005-08-10T16:52:00 2005-08-10T13:53:09Z 2005-08-10T13:53:09Z Kā lai zin, ko domā citi/kāds? Uzminēt, iztēloties, pajautāt? <br /><br />Bet ja nu nedomā neko... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:26798 2005-07-28T17:48:00 2005-07-28T17:48:00 2005-07-28T14:53:48Z 2005-07-28T14:53:48Z Pasākums, no kura man visticamāk prieka būs maz...<br /><br />Vēlme pamest esošo dzīvesvietu, bet apziņa, ka vismaz pagaidām nav kur iet...<br /><br />Apkārt daži, kas domā, ka atrodas pasaules centrā... Un esmu laba tik ilgi, kamēr šo pārliecību spēju viņos uzturēt... <br /><br />Daži mazi un norūpējušies cilvēki, kurus atļaujas mīdīt pasaules nabas...<br /><br />Un tā es visam pa vidu...<br /><br />Es, kurai žēl gan vienu, gan otru... tikai nezinu, kurus vairāk... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:25716 2005-05-27T20:09:00 2005-05-27T20:09:00 2005-05-27T17:16:18Z 2005-05-27T17:16:18Z Lietām nav nozīmes, tās vienkārši ir... Nozīmi piešķiram mēs... Katrs no savām pozīcijām... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:25464 2005-05-18T14:51:00 2005-05-18T14:51:00 2005-05-18T11:53:00Z 2005-05-18T11:53:00Z vai tiešām nevar vīrietim dāvināt kartiņu ar taureņiem? Viņi tācu nebija rozā... Bet gan ar melnu, sudrabu un zeltītu krāsu...<br /><br />Laikam neatšķiru ko var un ko nē... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:25312 2005-05-17T10:46:00 2005-05-17T10:46:00 2005-11-02T10:11:33Z 2005-11-02T10:11:33Z ... man ir apnicis risināt problēmas, kas patiesībā uz mani neattiecas... Vai tiešām visi sīkumi ir jārisina man... protams, visiem jau ir vienkāršāk pateikt man... līdz brošai...<br /><br />PS. Protams, atvainojos par TO rupjo vāardu, bet dikti gribējās... urn:lj:klab.lv:atom1:shoko_loko:25084 2005-05-05T10:57:00 2005-05-05T10:57:00 2005-05-05T08:03:02Z 2005-05-05T08:03:02Z Ar mani vairs viss nav kārtībā! Otrdien vakarā, pēc darba kā kārtīga pilsone iesēžos trolejbusā, braucu mājās, pa ceļam ieeju veikalā, sakrauju pilnu grozu ēdamā, un pie kases konstatēju, ka man NAV maka un vēl telefona! sasarkušiem vaigiem atvainojos un fiksi prom no tā veikala, jo samaksāt taču nav ar ko! Mājās jau apraudu savu nozagto maku un telefonu, aprēķinu, cik naudiņas apmērām varēja būt makā, jau apsveru kādu telefonu iegādāties... un šorīt atnāku uz darbu... un mans maks un telefons stāv uz galda...pilnīgas šausmas!<br /><br />KAS ar mani notiek!!! Labi, ka vēl uz mājām māku aiziet!!!