| mazliet bail.. |
[Jan. 9th, 2006|10:20 am] |
bail no atbildības... un ne jau no tās, kuru uzliek darba pienākumi... bail no tās, ko uzliek attiecības ar citiem cilvēkiem...
bail pazaudēt un pazaudēties...
bail par daudz pieķerties...
bail pašai sāpināt...
bail, ka varbūt neesmu tāda, kādai vajadzētu būt...
lai gan jau esmu pieķērusies un pielaidusi sev klāt... un gribu būt tāda, kādai vajdzētu būt...
bet varbūt tur jau ir tā sāls - būt pašai...
bet varbūt ar to, kādreiz būs par maz...
lai gan pie velna to kādreiz...
es taču dzīvoju, priecājos, skumstu un esmu tieši tagad un te... nevis vakardienā vai rītdienā...
es esmu TAGAD...
un tagad ir labi, dažkārt pat ļoti...
un ik brīdi šķiet jārīkojas tā, kā muguras smadzenes, aknas, prāts vai saprāts, intuīcija vai kas nu tur vēl liek...
nu tā kā jūt... |
|
|