|
Par ko runāju, nezinu, emocionāliem saviļņojumiem, priekš kam? Nu gan esmu piecēlusies miega ķīselī, acis piepampušas, rokas trīc, ķermenis jāstumj, jēgas maz bijis, braucu ar kamanām strebt kafiju, braucu cauri ilgam laukam pie tā šķidrā siltā dzēriena, viņš ir pirmais, kas ar mani šodien runā
|