Bija man tāds sapnis te, ka laivojam ar U mazā koka laivā un lēni virzamies caur pārplūdušiem džungļiem. U ir atgūlies ar galvu pret laivas malu, kad no ūdens iznirst čūska un ar pretīgiem zobiem liecas pie U galvas, U neko nemana, es - v šoke. Viņa kodīs U. Nu nē, lēni liecos uz to pusi un lieku plaukstu starp čūskgalvu un U galvu, nē nu kodīs jau, tikai, lai netrāpa ne tur. Kaut kā beigās no tās nahrenās čūkskas maigi viltīgi izvairījāmies, vnk īstajā sekundes simtdaļā atgrūdām laivu, kamēr čūsk nepaspēja noreaģēt.