Sapnī pie potītes bija izaudzis tāds kā rags, plastmasas, es viņu velku ārā un tur izrādās tāds ar cilvēka seju, bet esot zirgs, tālāk neatceros, turpat naktī pamodos no tā, ka U. miegā rauduļo. Šis rīts, protams ir bomba, kur raudāšana turpinās, bet es jau vairs nejūtu laikam, sadragāta esmu vairāk nekā nesadragāta, un saņemos tikai priekš U., kur pāri visam man viņš jāmierina.
|