Ja es kādam skatos acīs, man liekas es viņiem kaut ko sliktu daru, vienīgi, ja otrs arī skatās spēcīgi, bet tad jājautā, priekš kam tā skatīties. Man tas ir komunikācijas veids, kad nav ko citu teikt, vai arī, vienkārši, patīk padzerties vai arī tas ir labs veids kā meklēt domubiedrus. Citādāk viss notiek zemē. No tām zālēm nekas nestrādā, nav jēgas. Gadu turējos, nelietodams un tagad lietojot vienīgais strādā ksanakss, bet neiešu jau katru dienu sevi tā apmierināt. Kad es viņu iedzeru, pēkšņi jūtos normāla un mierīga, labs efekts, vai ne?
|