Darbība atņēma visu mutes, vispirms, tad es paņemu dakšu, siena dakšu, spuru, mazo trusi un eju, protams, eju uz upi malā. vai, kāda maza upe, pīpene pūš, K dievs, tā pīpene dzemdēs slīpumu ar atskaņu, atdod taču man manu pīpeni, velns kā runā kā ar mucu, viss aplūzt. Mana pīpene, kur tu brauci, es redzēju, kā biji mūzikā, neviens vairs tam netic, jā, maiga, krevete, eļļas reketiere. Aiziešu pie sevis, kā var iedomāties labāku vietu, tur skan strauts, ne vairāk ne mazāk.
|