tēts prasa, un, ja viņš savā izteiksmīgajā laipnībā prasa, tad tur raizes slēpjas, vai es krievijas vīzai fotografiju taisīšu ar šādu frizūru, un man jāsaka, ka viss būs labi, mazliet piekārtošu un tā, bet tad vienojāmies, ka pirms krievzemes braukšanas gan vajadzētu nofrizēties. kādu vārdu lai piemēro, ja ne labvēlīgākajā gadījumā amizanti. ar mazo māsu gan būtu vieglāk, viņai kostīms jau būtu pašūdināts, bet frizūra jau kopš dzimšanas kā kārtīgi pieaugušam cilvēkam. ak es pastarītis dumiķis