Jau laikam ceturto reizi mana ienākšana kādā pirkšanas iestādē izraisa pārdevējos to piesardzīgo jautājumu un neskaidrību, adresējot vai nu man, vai kādam kolēğim, "Vai šeit kaut kas nedeg?", sajutuši kādu smaku, kas izraisa viņos fantāzijas par dūmojošām kabīnēm, degošiem plīša lāčiem, lellēm vai cigarešu paciņām, kas to lai zina. Tā kā esmu jau apradusi un vairs neapjūku šajās (bet tikai šajās) situācijās, vakar, kad bērnu lietu veikalā apkalpojošā persona man jautā atkal to pašu, vai es gadījumā nejūtot dūmu smaku, nekavējoties atbildu, ka tā esmu es, tas ir vīraks, degšana, pārkarsušas smadzenes, tās ir skaistās Serge Lutens smaržas.