jā es apslimu
pie tā mājas stūra
pārslīpēts un ziliem zobiem
un ūdenskritums no loga izkritis
ar visiem krabjiem
bet kad piegāju klāt visklusākajai sienai
manas pusdienas bija galvā

Tags: poetry

apliku šalli, uzspiedu ziemas cepuri, uztaisīju sev kokteili un iedomājos, ka grabināšu centus, tas neizdevās, tikai kāpostus paēdu.
katrā ziņā esmu priecīga par U, kurš, kā saka, pirms nedēļas vai trīs vai piecām dienām bērnudārzā piegājis pie bērna J, ar kuru kopā dārzā ir 2, 3 gadus, un kuram neesot neviena draudziņa (J ir ļoti mīlīgs puika) un pajautājis, vai J ar viņu draudzēsies. Šodien U jau teica, ka J kā brālis viņam, es redzēju pie dārziņa, kā U palika savu galvu kā spilvenu apakšā zem J galvas, kurš gulšņāja āra laukumiņā uz soliņa, forši, vai ne.

vēl dārziņa rīta cēlienā U nedaudz apraudājās, un mani pārsteidza, ar cik gudru, empātisku un strāvotu skatienu nevaldāmā un straujā L, kā apturēta laikā, skatījās uz U, šausmas, cik viņi skaisti.