Vienu brīdi atrodos uz zemes, otru jau bezsvarā, kad biju uz zemes, domāju, o, tas ir tik viegli vienkārši atrasties, es te visu saprotu, te var paveikt lielas lietas. un tad jau atkal zeme paveras viss tik šaurs un notiek pa milisekundēm

No šīs nedēļas, kas kopumā nebija tik briesmīga, kā man šķiet, es tikai varu atkopties brīvdienās kļūstot par, piemēram, komiksu mākslinieku, bet apstājos pie tā, ka nevarētu būt atklāts, jo tad ar mani neviens vairs nedraudzētos, tas mani apbēdinātu. Draugi, kolēği, radinieki, visi tad, jau dzirdu, saka, kāds briesmīgs cilvēks, gluži jucis. Nu nē paldies.