Nekas neizdevās, diena sākās ar kārtējām galvassāpēm kuras gribot apmierināt radās misēklis gandrīz uzgāžot kursbiedrei kasti uz galvas, tad izgāšanās gleznošanā, kur pasniedzējs mani kā mūsdienās nomaldījušos ave mariju apsveica ar atgriešanos pie vecās labās realitātes redzot ka sēžu depresijā ar Umbras tūbu rokās uz viņa pareizā gleznošanas ceļa bet īstā depresīvā nots sākās ar to apsveikšanas aktu, esmu studijās tik tālu kur riebjas gleznot(+/- jāņem vērā mana nr.2 apmaldīšanās un gara sastāvs). un tad vēl tās bābas, atvainojos esmu nokarsēta, dārgās sievietes, kas šausminās un māca visus jaunākos ka tulīt bērnus bērnudārzos izmācīs par ono, un visi korī šausminās, nerunāšu nemaz par kaut kadu vispārējo ķermeņa stāvokli, kurš nespēj sevī saturēt kaut kādu manu būtību, tūlīt iztecēs smadzenes un diena ietek musarā, žāvas alprazolam un naakts prom kolizejā
|