Klausos uz saviem fokāliem visu pēc kārtas kamēr nonāku pie Grimes, gribu pateikt, ka viņai ir labi vērtējama daba, kas man tagad palicis atmiņā domājot par uzstāšanos ierakstu veicī un to otru dzīvo ierakstu, kur viņa uz grīdas manevrē. introverums, ekspresija, kas nāk no devīgas un tiešas pievēršanās procesam, spēks un vāja artikulācija, nu debesu bērns. Nojūgusies, ziniet, popmūzika taču, bet ko lai dara, ja viss, kur ir kaut kas savdabīgs un brīvs no važām, un nav stulbs man dara prieku.
Kaimiņu durvis noklaudzēja, kāds jau dodas uz darbu, laikam Rasa, kad es braukšu drīz jau arī, man viss būs pie kājas izņemot visu skaisto, dzīvē jau nav baigi skaisti ipārsvarā, bet visu var izkārtot

Fui, tikko vienu pretīgu Grimes uzstāšanos redzēju, lēkāja bez sakara un gala

Par ko runāju, nezinu, emocionāliem saviļņojumiem, priekš kam? Nu gan esmu piecēlusies miega ķīselī, acis piepampušas, rokas trīc, ķermenis jāstumj, jēgas maz bijis, braucu ar kamanām strebt kafiju, braucu cauri ilgam laukam pie tā šķidrā siltā dzēriena, viņš ir pirmais, kas ar mani šodien runā

Gribu tikt uz mēness, gandrīz jau esmu klāt