Ai, nevaru pārdzīvot, ka mums jāpārvācas uz to dziļāko nomali. Kas notiek? Naktīs nav miegs, tikai raizes. Un ģimenei es ērms, kas nesaprot un nepieaug. Tie arī bik kretīni.
Ziniet kāds man ir sapnis, kas dzīvei pietiktu, katru dienu turēt zīmuli, iet pastaigās un nelīst sabiedriskās aktivitātēs (par šo vēl gan nav skaidrības), vismaz pēdējo pildu veiksmīgi. vnk darīt savu piedzimšanu un citu neuztraukties. Jāpiebilst, tas ir pilnība salūzis
Sapnī bija sācies atomkarš, un ar U klīdām pa vecu patvertni, tur nebija nekādu atšķirību cilvēkos, kuri arī sargāja dzīvības, bet bija nojaušams, ka visticamāk mirsim. Un beidzot visiem pieleca