September 8th, 2004

• 9/8/04 08:44 pm
• Nejūtu. Neko nejūtu. Varbūt tikai viegla nožēla par to, ka neko nejūtu. Kādreiz šādus stāstiņus rakstīju tāpēc, ka sāpošo “jušanu” nebija kur likt, jo gāzās pāri malām un pat vairāk. Kādreiz manas emocijas bija kā mīkla, kā piens, kurš pārbēdzis pāri katliņa malai un domā, ka nu ir brīvībā (vai kādreiz esat mēģinājuši apturēt bēgošu pienu?). Es guļu ar puišiem. Nulle emociju. Vienīgā čīkstošā doma – gribu vēl. Vēl. Dodiet man vēl. Kādreiz šo rakstiņu teikumu beigās liku daudznozīmīgas daudzpunktes – lai katrs var saprast kā pašam liekas labāk, lai pats var saprast kā grib (lai man vēl dod glāstus, maigumu, mīlestību). Tagad viens punkts. Gribu vēl seksu. Sekss bez naudas un bez jūtām. Viss. Nulle emociju.
  Vēl kaut kur sirds labajā stūrītī ir pārliecība, pašpārliecinātība, ka es esmu sieviete un nu es māku ar to spēlēties un darīt tā, lai citiem es būtu bēgošais piens, kura dēļ ir vērts pārgrauzt savas vēnas. Paceļu galvu. Eju pāri emociju jūrai – man jūra līdz ceļiem.
  Viss labi. Es esmu stipra. Es esmu stipra. Stop! Es mācos ienīst. Un man labi sanāk. Man sanāk pat vairāk nekā labi. I refuse to be a victim! (“Amerikāņu skaistums”, Anete Beninga, aina mašīnā, kurā noglabāta pistole, lai varētu nogalināt savu vīru). I refuse to be a victim! I refuse to be a victim!
  Cerams, ka es spēju sev ko iestāstīt līdz tādai pakāpei, ka es patiešām spēšu ienīst to cilvēku, kura dēļ es(…). Bet man patiešām labi sanāk. Es esmu izdomājusi kādus 100 diezgan iespaidīgus ieganstus, lai ienīstu. Ja paveiksies, tad es kāda pusgada laikā kļūšu par patiešām iespaidīgu kuci, kurai neviens neko nevarēs ieskrāpēt. Vēl jātiek galā ar:
  a) ar to mazliet trulo (skat. iepriekš) nožēlu, kas neko tāpat nenozīmē;
  b) beigs ziedēt liepas  beigs smaržot gaiss  beigs spiest kaut kādas trulās domas;
  c) man par laimi neizskaidrojamā veidā pazūd visa mana romantiskā veida mūzika (vēl ir jāatbrīvojas no Cosmos, Romeo & Juliet (Romeo&Juliet. So much love when they first met. So! Where are they now? DEAD (ha, ha, ha)) un vēl šādiem tādiem draņķiem. Emu jau atbrīvojusies no Braiena Adamsa (yes!) un vēl pāris muļķiem, kuriem es neatceros vārdus. Viņu vietu ieņem Green Day, Merlins un pārējie smagie). Varūt eksistē kāds gnoms, kas savāc visu to hlamu? Ja tā, tad viņam par to liels paldies.
  Tā! Ā! Vienmēr esmu domājusi, ka nevajag precēties un draudzēties – vajag tikai drāzties. Tagad es to arī kladzinu un propagandēju citiem. Un man uzrodas daudz, daudz vienādi domājušo. He! He!
  Tad es tā arī plānoju drāzties ar visiem pa labi un pa kreisi tik ilgi kamēr es netīšām nepalieku stāvoklī. Paķeru pirmo pusi, kas gribēs mani precēt. Apprecēties. Krāpt viņu. Turpināt krāpt. Tā kā dabas māte man šajā dzīvē nav paredzējusi tādu funkciju kā “loma, amats, pienākums – māte”, tad es varēšu kniebties līdz tam brīdim, kad starp manām krūtīm uzradīsies naba. Jē!
  Mans plāns ir pati pilnība. Viss. Nulle emociju.
  Ir tikai viena maza nobīde – nespēju saprast, kāpēc tad, kad es mīlējos ar citiem puišiem, es iedomājos, ka tas ir…
  
• 32 commentsLeave a comment