aizvadītā priekšpēdējā septembra diena... rudens pārdomas

Ja tomēr kādreiz gadās pagurt lidojot
un ja zilumi un brūces vairāk negrib dzīt
diena saulaina šķiet milzīgs pārpratums
vieglāk peļķēm pāri lēkt kā vērties debesīs

Bet ausīs šalc viss kārtībā
vien gaidi šāvienu ja nebūs tāds
būs duncis tavā mugurā
Un tu jau esi pamodies
un tevi atkal kautkas triec lekt pāri
augstsprieguma līnijām

skrējiens izbeidzies tu jūti sevi vēl
krūtīs iezadzies sāk spalgi spēlēt vijolnieks
nekustīgs un panisks kļuvis ir tavs miegs
vēnās vārīties sāk sicīliešu asinis

un tikai straume tevi glābs
un vienalga kur tā apstāsies
vai ellē varbūt debesīs

bet varbūt kāds to apturēs
un tā kā lidojuma mērķi brīdī pēdējā
spēs izmainīt