13. Marts 2005

• 13.3.05 18:21
• Kāds aptur manu soli, liek apgriezties un stāt,
  Stāv skrandainis pastieptu roku,
  Tam gadu nasta plecos un ceļš bija tik' tāls,
  Lūdz veldzi un riecienu pie tās.
  
  Un saņēmis doto, man acīs ieskatās,
  Redz skatiens tam caur gadiem un laiku,
  Pats vīrs jau ir projām, bet vārdi prātā stāv,
  Sauc naktīs, liek celties un iet.
• 0 rakstair doma