darbs, darbiņš. pēc tam 3 brīvdienas. pēc tam mainu darbu. un kurš saka, ka krīze? ok, nav jau gluži tikai galvās viņa. kā teica viens paziņa - pasaki 3 mēnešus neēdušam bērnam,ka krīze ir galvā.. ak, la vida!

man tikko cilvēks jautāja (attiecīgi norādot uz interesējošo lietu): "Ko tas nozīmē?"
es atbildēju: " Tas nozīmē, ka man ir slinki kolēģi"

ahh. kā man riebjas virsstundas. vai kā to nosaukt. nav jau slikti, jo par to maksā, bet ārā tāda Sahāra, bet man te inkubators kaut kāds. bheee

sasmējos. runāju ar potenciālo sadarbības partneri, bet man pēkšņi sāk vibrēt telefons kabatā. ar acs kaktiņu paskatos - zvana Viņš. a es pacelt nevaru. nu, neko. atļāvu Viņam mazliet pavibrēt. pēc tam uzreiz jau klāt sms no tēmas, ka es negribuu runāt blah blah. dažreiz tiešām ir jāsaka blah blah, bet man viņš it kā ir svarīgs. brr. gribu aukstu dušu un mieru mājās. bet līdz tam vēl tāāāāālu.

ilgi stāvu domādama - moš kādu piedraugot? zinu te daudzus in life and in virtual, bet kaut kā jau pietiks to draudzību. pietam - šis ir mans otrais akaunts šeit. lai jau tam pirmajam tiek visi lasīšanas prieki.