This forest is full of ghosts

9.7.16 18:32
There is certain comfort in coming to terms with who you are as a person and what's left of your life. Comfort and sadness. Lots and lots of sadness.
Klusums liedz čukstus.

4.7.16 21:27
Ko saka cilvēkiem, kas sēro?
Uztaisīju pusdienas un salvijas tēju noliku. Nomazgāju traukus. Neko neteicu. Nezinu.
Klusums liedz čukstus.

4.7.16 02:26
Interactions keep getting bleak. It's hard to get any replies. I try, I promise, but I get tired too, love, I get tired too.
Klusums liedz čukstus.

28.6.16 16:05
Vispār atradu dziesmu, kas so far der jebkurai situācijai. Domāju par DE un gaidu ļoti augustu, der. Mocu H6, kam ir pavisam cits setting visos aspektos, der. Saņemu kārtējās sliktās ziņas un everything around me is going to shit, kamēr starp mani un visu citu ir stikla siena, un neko citu nespēju darīt kā tikai noskatīties, der. Domāju par savu un lūša pārgriezto likteni, der. Disociējos, der.

Derēja arī, kad triecos ar riteni stundām ilgi pa šosejām, veloceļiem caur mežiem, gar jūru līdz kājās vairs nav dzīvības, elpa trūkst un ūdens līdzi nav, ka beigās vienkārši nogūlos uz zemes un tā arī paliku.
Klusums liedz čukstus.

23.6.16 21:29
Visi aizbraukuši svinēt Jāņus. Perfect. Kāds miers beidzot! Laiks vilkt ārā ilgi glabāto vīna pudeli.
Klusums liedz čukstus.

23.6.16 05:41
My purpose in this world became less clear when you were taken from your cherished place within my wishing heart and went your way so willingly it almost makes me ill to think it never crossed your mind to stay.

And yet how much of this was done by me? How sad to think this was not destiny but my mistake, yet how could I have known?

Tags: lūsis lūsis lūsis lūsis lūsis lūsis
Klusumu moca: EA poems
Klusums liedz čukstus.

22.6.16 20:33
Laikam par asi atbildēju. Bet tāds nogurums no cilvēku stulbībām. Kāpēc, kāpēc, kāpēc, kāpēc. Nav nekāds kāpēc. Pasaule smird un lietas notiek. Es būšu te un skatīšos PD, vari pievienoties, kad apniks domāt, kāpēc katrs puteklis virpuļo tā, kā tas virpuļo. Citu problēmas liekas muļķīgas. Citiem noteikti manas liekas muļķīgas. Bet es vismaz neeju citiem virsū ar saviem sviestiem. It nemaz man vairs nav pacietības. Bragging disguised as fake confusion.

Par asi atbildēju arī M. Un arī S. Haha. Hahahaahahhahahahahahaah *inhales* Nais. Vispār jau pattern. Nevaru saprast, vai mācību vajag man, vai viņiem. Es esmu tāds cilvēks, kas vienmēr spļaus morbid jokes sliktās situācijās. Apnicis klausīties viņus sakām, ka viņiem mans raksturs patīk, un tad katru reizi, kad kaut ko pasaku, tas viņiem izsauc negatīvas emocijas. Un tad, kad atbildu neitrāli (kas ir daudz tuvāk my constant disposition of "shit happens") uz mani bļauj, ka meloju un esmu fake un viņiem vajag, lai viņiem smiltis met acīs. Apnicis klausīties, apnicis klausīties, apnicis, apnicis, apnicis. Ja esmu tik negatīva klātbūtne, tad durvis ir tur.
Klusums liedz čukstus.

22.6.16 03:34
Pagājušo nakti atkal sāku par skolu sapņot, kaut kas par vācu valodas stundām ATKAL un tad jau arī sapnī jutu stresu. Vācu valoda laikam mani vajās mūžam.
Tikko tā semi-apzināšanās un tad aizgāja kaut kas fucked up par H6. Atceros daudz gaismas, apžilbinoša nē, tāda bāli dzeltena un maiga, kaut kādi ļoti gari un balti karogi vējā plīvo, tumši dzeltenas acis, gaiši blondi mati, ieelpas, izelpas, ieelpas, izelpas, ieelpas, izelpas un kaut kāda Elrata klātbūtne tam visam pa virsu. Bet likās, ka viņš smejas.
Klusums liedz čukstus.

15.6.16 06:40
Biju atkal krāsot matus debess zilus. L ieminējās par manu bālumu, vasara tač' esot. Atbildēju, ka man patīk izskatīties pēc staigājoša līķa. Viņa smējās, jo domāja, ka jokoju. Vai es jokoju? Nē.
Klusums liedz čukstus.

12.6.16 01:22
Sēdēju mājās un stūmu māgā friškas, klausoties mūziku un visā visumā čilojot. Šufle izmeta The Grey Havens un jutu, ka iekšas lēnām kūst un pleci atslābst. Minūti vēlāk sēdēju mājās un stūmu māgā friškas, klausoties Grey Havens un raudot.
Klusums liedz čukstus.

6.6.16 16:34
Pēdējā laikā vairāki stresaini sapņi par vidusskolu nez kāpēc, tas bija pirms gadiem. Zemapziņa šonakt atkal gribēja sapņot par skolu, bet mans veselais saprāts uzbļāva (paldies), ka skolā vairs neeju, un sapnis momentā nomainījās uz pierakstu burtnīcu, kur mēdzu zīmēt skolas laikā. Šķirstīju lapas un skatījos. Visur tikai divas tēmas. Viens cilvēks, tāds kā OC no visādiem lenķiem un visādām izteiksmēm, kā skices, nezinu, kas tas bija, bija paviršas zīmuļa skrīpas. Un otrs bija neskaitāmi zilas pildspalvas zīmējumi ar cilvēku mugurām - kā tu tās redzi, kad ej caur pilnu skolas koridoru pa plūsmai un blenz uz priekšā esošā cilvēka muguru. Citreiz vienas, citreiz ar kādu blakus, daudz, daudz. Sapnī skatoties uz tām likās, ka kaut kāda epifānija, bet nezinu, kas tas ir, kas man it kā pieleca.

Pamodos un kādu pusstundu bija absolūta pārliecība, ka tāda burtnīca man ir, un vajadzētu atrast un pašķirstīt.
Klusums liedz čukstus.