mazais sesks

ilze@internet.lv — Mon, 09 May 2005 14:10:40 GMT

Nu,ko..., šodien pirmā darba diena jaunajā darba vietā.

Ar atgriešanos šajā pasaulē

ilze@internet.lv — Mon, 11 Apr 2005 10:06:15 GMT

Nu,ko ..., beidzot pasaule ir atguvusi krāsas..., jau kuro reizi viss sākas no sākuma, atkal no nulles.

ilze@internet.lv — Tue, 08 Mar 2005 10:32:16 GMT

Nu tā, vēlos slavināt mūsu policijas darbu - manu bitīti atrada ļoti ātri ( nepilnas nedēļas laikā) un vainīgo arī. Vienīgais, par ko es šaubos, vai šī nekrietneļa vainu izdosies pierādīt. Godīgi sakot, nevienam nenovēlu izjust tās izjūtas,kas bija man, kad atvēru autiņa durvis un ieraudzīju salonu, nedz' arī to, ko izjutu, kad dzinu viņu uz stāvvietu - bija sajūta, ka viss ļodzās, pilnīgi nekas nedarbojās.
Un vēl, zaudējumu vērtējumā izrādījās, ka remonta un rezerves daļu vērtība pārsniedz mašīnas vērtību (vērtēja pēc ļoti pieticīgām cenām, ja pats cītīgi meklē), tā ka visdrīzāk nāksies man atvadīties no manas bites uz visiem laikiem.
P.S. Es ļoti vēlētos, lai to nelieti ieliktu aiz restēm, un vēlams uz ilgāku laiku.

Zebra

ilze@internet.lv — Thu, 03 Mar 2005 15:54:25 GMT

Tā nu es domāju par notikumiem savā dzīvē pēdējā laikā - melna strīpa, balta strīpa, melna strīpa, melna strīpa,...ha, nupat varētu vērtēt notiekošo kā to, kas atrodas zebrai pakaļgalā, varbūt ne gluži, bet ļoti tuvu tam. Tā nu šodien man nācās kādas trīs stundas pavadīt policijas iecirknī - no rīta konstatēju, ka ir aizdzīta mana mīļotā bitīte (mašiņš) un tie makulatūras kalni, kas ir jāaizpilda ir prātam neaptverami. Un vēl fakta konstatācija - tie, kas strādā policijā ir lieli entuziasti, savādāk to nekādi nevarētu nosaukt. Es paspēju gan kārtīgi izsmieties, gan arī pabrīnīties par to publiku, kas ir Rīgas ielās. Nu visādā gadījumā par garlaicību un dinamikas trūkumu šajā darbā nekādi nevarētu sūdzēties.

Mjā...

ilze@internet.lv — Tue, 15 Feb 2005 16:40:48 GMT

Nu ko,...šodien kārtējo reizi aplauzos sakarā ar darba meklējumiem. Tā arī īsti nesaprotu, vai tiešām visiem lielajiem uzņēmumiem vajadzīgi labi un zinoši darbinieki pa rubli vai arī struktūra ir tik labi noorganizēta un darbs tik ļoti pareizi sadalīts, ka ir tikai viena cilvēka nosacīta slodze.
Un vēl negatīva atziņa - liekas, ka strādājot lielā staptautiskā uzņēmumā specializācija ir ļoti šaura un var zaudēt kvalifikāciju, ja pats neizrādīsi iniciatīvu uz mācīšanos.

Par šaubām

ilze@internet.lv — Mon, 07 Feb 2005 14:42:41 GMT

Nezinu, nu nezinu,....
Ir iespēja mainīt darbu, bet mani māc stipras šaubas - "haļavnijs" darbs, bet perspektīvas lielas, darba samaksa mazāka kā tagad, bet perspektīvas lielas- ja sevi parādīšu no labās puses. Ja tikai kāds varētu pateikt - tu to vari un viss būs labi, nebaidies, tikai uz priekšu.
Rrrr, nu nepatīk man īpaši riskēt, it sevišķi ar saviem ienākumiem.

ilze@internet.lv — Mon, 20 Dec 2004 10:42:39 GMT

Vienkārši lieliski - esmu atkal uz strīpas, vēl gan tikai ar vienu vaļēju aci, bet vienalga foši.

ilze@internet.lv — Mon, 29 Nov 2004 11:04:22 GMT

Sestdien ciemijos pie sen neredzētā brālēna.Izbaudīju arī kādu cēlienu ziemas prieku - priežu zaru vākšanu un adventas vainagu pīšanu. Dīvaini jau bija uz kādu brīdi sajusties atkal kā bērnam, kurš izvārtījies pa sniegu, slapjām kājām sēdēja uz paklāja ar karstas tējas krūzi rokās. Jā..., Ziemassvētku noskaņa uzjundīja, patiesībā bija lieliska sajūta.

ilze@internet.lv — Fri, 26 Nov 2004 14:43:21 GMT

Šodien ir notikumiem pārbagāta bagāta diena:
Negatīvais moments - no rīta atklāju, ka kāds ir atlauzis manu mašīnīti un vienkārši izdemolējis to, jo ņemama tur tāpat nekā nebija
Pozitīvais moments - man izdevās diezgan ātri visu nokopt un visu iebīdīt savās vietās
Negtīvais moments - nejaukais sētnieks tīrot gājēju celiņu bija gandrīz ieracis mašīnīti un rezultātā vajadzēja aptuveni piecpadsmit minūtes, lai tiktu normāli uz ceļa
Pozitīvais moments - izgāju tehnisko apskati mašīnītei
Negatīvais moments - uzzināju jaunumus, pēc kuriem šņukurs velkās pa zemi.
Pozitīvais moments - šovakar manas mājas kļūs arī par kāda maza radījuma mājokli

ilze@internet.lv — Tue, 09 Nov 2004 13:58:12 GMT

Ir tikai otrdiena, bet es jau gaidu piektdienu..., pārāk pelēki - kartu dienu viens un tas pats repertuārs - rīts - viens samiegojies sesks izlien no gultas, auzu pārslas ar rozīnēm, 8:15 - darbs, 18:00 - mācības, 21:00 - beidzot mājās, 21:15 - atkal mācības, 1:00 - tā kā laiks tusēt uz gultu, rīts - viens samiegojies sesks....
Vispār jau kaut kādu gandarijumu tās mācības dod, tikai šobrīd nav to prikšmetu, kuri tik ļoti mani ieinteresēja mācību programmā.

Par piektdienas vakaru

ilze@internet.lv — Mon, 16 Aug 2004 06:08:45 GMT

Biju meitiešu pirmskāzu pasākumā.
Dīvaini, bet no kāzu uztraukuma līgavai ne miņas, drīzāk atgādināja parastu tusiņu ar vizināšanos kuterītī pa Lielupi un veču striptīzu.
Viens secinājums - kaut kā man tas striptīzs likās pliekans, vai nu prikšnesumam zema kvalitāte, vai arī tanī puisī bija pārāk daudz agresijas, ar vienvārd' sakot - nepatika.

Lielākais dotā brīža notikums

ilze@internet.lv — Fri, 06 Aug 2004 10:25:36 GMT

Sesks ir kļuvis par autosesku.

ilze@internet.lv — Fri, 04 Jun 2004 09:47:38 GMT

Nu lūk.., skolas eksāmesn teorijā ir nolikts, par komanpatiesībā ir liels prieks, ir palikusi braukšana. Vispār jau interesanti, kapēc liekot šo esāmenu nav figurālās braukšanas.
Otrais nozīmīgais notikums uz doto brīdi ir tas, ka aktīvi nodarbojos ar dzīvojamās platības remontu, it sevišķi jau tapēc, ka nekad to neesmu darījusi tik patstāvīgi, būtu jau labi, ja kāds varētu palīdzēt ar praktiskiem padomiem, bet visu jau nevar gribēt un tapēc ir tā kā ir.

P.s. Ir lieliska diena (vismaz uz šo brīdi),un šodien es beidzot pēc ilgiem laikiem braukšu uz mājām.

ilze@internet.lv — Wed, 19 Nov 2003 11:03:43 GMT

Iestājusies dvēseles caureja. Šausmīgi nepatīk tādi brīži, kad emociju ir pārpārēm un tu saproti, ka ir jāapstājas un jāapdomā, ko tad īsti vēlies no šīs dzīves un ko - nē.

Lieliskas brīvdienas

ilze@internet.lv — Mon, 01 Sep 2003 06:25:46 GMT

Šiš brīvdienas tik tiešām bija visnotaļ izdevušās manā skatījumā:
1-kārt, es biju pie vecākiem, nu kādu mēnesi jau nu droši nebiju tur bijusi.
2-kārt, biju sēņot. Šī lieta, liekas sagādāja vislielāko gandarījumu, jo, neskatoties uz to, ka meža audze atrodas pie pašām mājām, sēņojusi nebiju kādus divus gadus, ja ne vēl vairāk.
Visādā ziņā žēl, ka meži ir tik ļoti izcirsti, un līdz ar to arī sēņu vietas izbojātas.
Tā nu es izskrējusies kā tāds mopsis (līkumiņš kādus 5-6 km), izlijusi un izmirkusi, brienot pa garo zāli un brikšņiem, atgriezos mājās apmierināta un ar pilnu sēņu groziņu.

Sabojāts noskaņojums

ilze@internet.lv — Mon, 25 Aug 2003 11:43:13 GMT

Vispār interesanti, kas cilvēkiem ir vairāk svarīgi - tas kā tu esi ģērbies vai arī tas, kādas tev ir zināšanas?
Muļķīgs gadījums šodien darbā - kāds blonds radījums, kas sēž ar mani vienā telpā, atļāvās pārmest , ka neesmu pietiekami labi ģērbusies darbam. Protams, man nepatīk staigāt kostīmos, arī darba etiķete nepras to no manis, taču nebūt nestaigāju noplēstos džinsos vai tērpos ar nepiedienīgiem izgriezumiem.
Un vispār kapēc šis cielvēks domā, ka var ko tādu atļauties?
rrr..., bija nepatīkama saruna.

Lieliska nedēļas nogale

ilze@internet.lv — Mon, 21 Jul 2003 09:51:08 GMT

Šodien vēlos padalīties ar citiem savos iespaidos par lielisko nedēļas nogali.
Viss pasākums sākās piektdienas vakarā, kad devāmies uz Šlakenbeku , kas atrodas Tukuma apkaimē. Šinī nedēlas nogalē tur bija paredzēts Kurzemes rallijs antīkajiem motocikliem. Ieradāmies tur vēlu vakarā un sākām savu darbu pie karšu zimēšanas, kas bija nepieciešamas rallija dalībniekiem, kā arī citām organizātoriska rakstura lietām.
Rīta cēliens sākās jau pulkt. 6.00, kad civēki, kas iepriekšējā vakarā bija jau ieradušies uz šo pasākumu devās brokastīs un sāka darbināt savus mocīšus. Godīgi sakot skats bija visai iespaidīgs, kad laika gaitā viens pēc otra muižas sētā ieripināja kārtējais dalībnieks uz sava braucamrīka, arī apģērbs tika ieturētš atbilstošā stilā. Ņemot vērā apkārt notiekošo brīžiem likās, ka neatrodies vis 2003.gadā, bet gan 20.gadsimta sākumā.
Negatīvās iezīmes - šim pasākumam, liekas, ir bijusi pārāk maz reklāmas, jo dalībnieku skaits nebija visai liels, kā arī gadījās pa kadam subjektam, kas ar savām ambīcijām bojāja citiem noskaņojumu (piemēram, cilvēks, kas atrada iemeslu - viņam neesot kaskas, tāpec sacensībās nepiedalīšoties, kā arī apšaubīja noteikumus par to lietošanu šinī pasākumā. Pats dīvainākais bija tas, ka viņš atteicās piedalīties arī tad, kad kaska tika atrasta speciāli viņam).
Patīkama iezīme bija tā, kas daudzi cilvēki, kas brauc ar mūsdienīgiem motocikliem ari piedalījās šinī rallijā - runa nebija par konkurenci, bet gan par iespēju izbaudīt uz savas ādas, kas gan tas rallijs īsti ir, cik viegli vai grūti ir braukts pēc dotās leģendas un cik liela ir spēja parādīt labus, rezultātus, kur runa noteikti neiet par ātrumu, bet gan par precizitāti.
Dotā rallija maršruts gāja caur Tukumu, Kandavu un Sabiles Vīna kalnu, kopsummā 150 km.
Mūsu uzdevums bija stāvēt pitstopā netālu no Velnalām un atzīmēt dalībnieku irašanās un izbraukšanas laiku. Te nu atkal varētu runāt par cilvēkiem, kuri ko tādu darīja pirmo reizi un cilvēkiem, kuri, neskatoties uz savu vecumu, ir šinī ziņā ar lielu stāžu - ir sastādījuši sev braucuena grafiku līdz pat minūtei un pie tā arī stingri turās.
Nākamajā gadā šis pats rallijs tiek paredzēts Sabilē Vīna svētku laikā.

Tā nu es atvados no jums līdz vēlākam laikam pēc divām nedēļam, jo ir sakušās lielās brīvdienas - atvaļinājums.

ilze@internet.lv — Tue, 01 Jul 2003 14:22:07 GMT

Tā, nu beidzot ir atradies laiciņš ieskribelēt ko savā dienasgrāmatā.
Pēdīgie notikumi:
- Ir pagājis mazā māšuka izlaidums, tagad šī esot liela meitene, vidusskola ir nomocīta,
- Ir pabūts vēl kāda jauka cilvēka izlaidumā,
- Jāņi tika nogulēti mājās. Patiesībā bijām ciemos, bet pēc murgainas nakst teltī sapratu, ka nākamo nakti neizturēšu tādā pašā vīzē un devos mājās, būtībā to nemaz nenožēloju - pēc svētkiem izgulējusies varēju doties uz darbu,
- beidzot vismaz viena no divām kolēģēm ir izgājusi no atvaļinājuma, respektīvi tagad ir nedaudz vairāk brīvā laika,
- ir palicis mācībās tikai prakses darbs, ko uzrakstīt un aizstāvēt.

ilze@internet.lv — Fri, 13 Jun 2003 13:04:32 GMT

Šausmīga steiga, kapēc visiem visu vajag tieši piektdien?
Atcerējos par angļu valodas eksāmenu tikai šodien no rīta, kavēšu stundu... .
Rīt agrais cēliens, jāpalīdz māšukam sapirkt vajadzīgās lietas izlaidumam.
Steiga ..., man tā viņa nepatīk (vienmēr iedomājos par vāveri ritenī).

ilze@internet.lv — Thu, 12 Jun 2003 11:10:37 GMT

Vakar biju nesen atvērtajā krogā Vecrīgā nosaukums -Humors un zupas vai arī kaut kā stipri līdzīgi. Iesākumā likās tā neparsti, viss iekārtots sešdesmito gadu baigu un septiņdesmito gadu sākuma stilā. Paskatoties vien uz sāls un piparu trauciņiem, atmiņā atausa kāda diena, kad tika revidēta pažobele manu vecāku mājā - daudzas tur atrastās lietas pēc stila atgādināja šet redzētās.
Tā, nu es nedaudz novirzījos no tēmas.
Virtuve šeit bija vienkārši lieliska, pieticīgi runājo, tb es fanoju, arī cenas visnotaļ demokrātiskas. Laikam jau ne par velti zupas ir iekļautas krodziņa nosaukumā.
Vienīgais, koman nesanāca noskaidrot, ir tas, cik kvalitatīvi ir priekšnesumi, un kur vispār var redzēt nedēļas afišu, bet nu es sevi mierinu ar domu, ka tuvākajā nākotnē man to noteikti izdosies izdarīt.
P.S. Iesaku visiem nogaršor zupu no jūras veltēm - fantastiska manta.

ilze@internet.lv — Wed, 04 Jun 2003 17:54:04 GMT

Nogurums ..., tomēr tie mēnešu sākumi ir darbā visai grūti, pat brīvu brīžu neatliek ieķepsēt kaut ko svā lapā, kur nu vēl palasīt citu domu.
Ir tikai trešdiena, bt mans jau ar nepacietību gaida piektdienu.
Dzīves pelēcība ..., laikam jau pati īsti nezinu, kas būtu sirdij tīkams dotajā brīdī.
Runājot par vakardienu - nesaprotu, kā cilvēkiem izdodas sabojāt labu pārtiku, kaut ko pagatavojot. Tā piemēram, izdomājām, ka vajag paēst ārpus mājas vakariņas un iegājām tuvākajā ēstuvē ārpus mājas. Gala rezuiltāts bija graujošš:
1 kārt - pasniedza pavisam citu ēdienu, bet nu tas jau būtu mazākais, jo ļoti gribējās ēst,
2 kārt - visu atlikušo vakaru ārprātīgi sāpēja vēders, jo ēdien bija tik sabojāts ar kečupu, ka nemaz nebija iespējams visu apēst, kat gan katra ēdamlieta pa sevīm bija labi pagatavota.
Tā nu nonāku pie pārliecības, ka tomēr drošak ir pieturēties pie vietām, kur pazīsti esošo virtuvi un eksperimentēt ir dzīvībai bīstami.

ilze@internet.lv — Thu, 29 May 2003 09:05:09 GMT

Tā nu reiz bija sagadījies, ka man bija nepieciešama medicīniska izziņa, ka neesmu uzskaitē narkoloģiskajā un psihiatriskajā dispanserā. Ar narkoloģisko bija vis kārtībā, taču tajā otrajām man vajadzēja noklausīties vismaz 15 minūters ilgu peripētiju, ka šīs iestādes darbiniekiem nav nekāda pamata man izsniegt šādu izziņu, ka ir nepieciešams pieprasījums no ģimenes ārsta puses pēc šādas izziņas. Tad nu man rodas jautājums - ja mans ģimenes ārsts atrodas otrā Latvijas galā, bat man ir nepieciešama šāda izziņa,piemēram, autovadītāja apliecības iegūšanai, vai arī es vienkārši vēlos iegūt izziņu, ka neesmu nekādā uzskaitē, man nav tiesības uz to?

ilze@internet.lv — Mon, 26 May 2003 10:44:08 GMT

Šorīt nonācu pie secinājumu, ka mūsu dzīve tomēr ļoti ir atkarīga no cilvēku radītām ērtībām. Tā, piemēram, elektība. ... atbraucu uz darbu un nav elektrības - es nevaru nevienam piezvanīt, jo nedarbojas telefons, es nevaru strādāt, jo visa informācija atrodas datorā, es nevaru pat palasīt laikrakstus, jo tie ir pasūtīti elektroniskā veidā, t.b. caur internetu utt.

Esmu ļoti nikna

ilze@internet.lv — Wed, 21 May 2003 09:21:37 GMT

Nesaprotu vienu lietu, kapēc cilvēki, pareizāk sakot radinieki domā, ka citiem cilvēkiem nauda aug kokos? Ģimeme morāli terorizē cilvēku, spiežot uz ģimeniskajā saiknēm, līdzi paraujot arī blakus esošos cilvēkus. Vai tiešām pieradums, ka, ja cilvēks vairākas reizes ir daļēji atrisinājis viņu problēmas, tagad ir atbildīgs par visu, kas notiek, vai tiešām viņam ir jāatbild par visām nepatikšanām , kas notiek un jārisina visas problēmas, ja kāds ir kļūdījies, ja kaut kas nav noticis tā kā ir domāts un ir radušās problēmas?

ilze@internet.lv — Tue, 20 May 2003 11:34:00 GMT

Tā, nu beidzot arī es esmu sasparojusies un uzsākusi rakstīt savu dienasgrāmatu.
Patiesībā mani vēl joprojām māc šaubas, vai būs pietiekami daudz sakāmā, ko varēs izlikt citu kritikai.