|
Jūlijs 21., 2011
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) servo | 00:26
savā krajā vakardien redzēju baltu auto ar uzrakstu uz kaputa un sāniem "Благотворительная организация/общество Varbūt". foto mobilajā telefonā varētu būt paredzēts tieši šiem gadījumiem.
tagad varētu izlikties, ka man ir ko teikt. ne gluži teikt, bet pastāstīt. labi pastrādāts igauņos pēdējās divās nedēļās. ļoti labi pastrādāts būtu tad, ja arī kādu naudiņu par to visu dabūtu, taču studentu production'i un tā. ir ok - aizraujoši projekti, vērtīgi kontakti dabūti. tallinā 4 dienas filmējām totālu film noir atveidojumu. visi žanra estētiskie un vizuālie kanoni tika ievēroti, cik nu studentu darbā tas ir iespējams. protams, ar nedaudz stilizētu pieeju, sanāca Sin City un Hičkoka film noir apvienojums. sižetā nekas diži jauns nebija nebija ielikts, femme fatale, izmeklētājs platmalē un lietusmētelī, slepkavības, beigu tvists. process bija kruts, bet smags - bija 3 nakts exterior filmēšanas, ar lietus un dūmu mašīnām. vēl, protams, bija balts 1950. gada Chevrolet. jau neapstrādātais materiāls izskatās diezgan episks, bez nekādām korekcijām, montāžas.
pēc tam Tartu. pirmoreiz strādāju ar mūsu skolas igauņu filmu departamenta bakalauriem. biju vienīgais ārzemnieks igauņu barā. līdz šim man likās, ka esmu kaut cik ok pirmais camera assistant, līdz nokļuvu uz tā set'a. viss ļoti profesionāli, organizēti, salīdzinot ar to production haosu tallinā, un citām filmām, kur sanācis strādāt. tur arī daudz to vērtīgo cilvēku. pēc tallinas naktīm nedēļas sākums bija paciešams. bet tad nogurums bija ārprātīgs ar 10-13 stundu filmēšanas dienām, celšanos 6os bla blā blā. kļūdas, neuzmanība uz visām pusēm. nedēļas vidū vēl iedomājos, cik kruti, ka visi tomēr nezin par maniem atmiņas/koncentrēšanās fakapiem, un man bija jāpārvada ikdienas safilmētie faili uz cietņiem, backup'iem.
otrdien no rīta mani uzmodināja pirms 10 am, jo biju ieplānojis stopēt uz Lv. naktsmiers - knapi 4 stundas, vēl nav izgājis dzērums pēc nakts ballītes, bet poha jau uzglūn. uz ceļa vājprātīgās ciešanās gaidīju pirmo mašīnu 1 stundu. ne sūda, bet tik ļoti gribās tikt uz Latviju. vismaz bija stringu talismans, deva bišku enerģiju, protams, paldies īpašniecei. biju gatavs atstiept kedas pret sauli, bet tad ieraudzīju pļaviņu ar siena ruļļiem un aizgāju pasnaust uz pusstundiņu, atgriezos un aiziet - ir auto. čalis brauca uz kkādu mistisku vietu, netālu no Krievijas robežas un netālu mani izlaida, vietā Misso. izmiris ciematiņš. tur devos vērot rudzu laukus. tad uzgāju uz ceļa un pusminūtes laikā latvietis apstājās, aizveda līdz smiltenei. pēc tam kaut kā līdz rīgai.
pagaidām tā gājis pasaulīgajā dzīvē. rītdien varētu pa diviem gadiem kādu drēbju gabalu nopirkt - papisu savu hoodiju tartu. dzirdēju, ka kaut kādā d.g.s. ir lētas šmotkas. tagad tik atpūsties un saprast, ko gribu.
|
Reply
|
|
|