|
Janvāris 31., 2011
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) servo | 14:11
vēl bišku sapņi. tas tā, jo sen nav bijiuši pilnīgi nekādu sižeti; labu laiku esmu gulējis ar melnu ekrānu.
tātad: ekspozīcija. pie salaspils 1. vsk. norisinās 100m skriešanas ieskaite, kur toč nav nekādu 100 metru, ko skriet. pie tam es noskrienu minūtē un 9 sec. distanci, kura vairāk pēc 30m izskatās.
tagad jau vēroju to pašu caur atvērtu skolas logu. atrodos ļoti greznā telpā, augstiem griestiem, lai gan salīdzinoši maza kvadrātmetru ziņā; zeltīti toņi, arī šur tur zeltīta apdare uz sienām, kuras apkārtas ar visādu izmēru gleznām; senas vāzes un trauki visapkārt utt. bet joprojām telpa ir daļa no skolas. pa durvīm man aiz muguras ienāk cienījamais Latvijas Valdis Z. mēs draudzīgi sasveicināmies un apskaujamies. viņš ir ļoti īss, vai arī es esmu pārāk garš, vai arī istaba, kurā atrodamies izspēlē trikus uz mums, taču lai apkamptu viņu, man ir jānotupjas uz ceļiem.
2. daļa. veca, pamesta ēka, kas nav pārāk svarīgi. Valdis arī te, un lūdz lai es viņu nogādāju vietās. izrādās, viņš sēž ratiņkrēslā. ejam :) cauri šauriem gaiteņiem līdz nonākam tādā šaurā kāpņutelpā, kura ved tikai uz leju. es piedāvāju pa daļām, vispirms krēslu un tad Valdi nonest, nu vai arī otrādāk, arī tā var. viņš ir kategoriski pret viņa atdalīšanu no krēsla, vai arī krēsla atdalīšanu no viņa, tl;dr - bez krēsla nekur. es sāku vilkt abus lejā, lēni, akurāti pa pakāpienam (riteņa tuvplāns kā no odesas kāpnēm, tikai bez raustīšanās). tagad esam pārvarējuši divas kāpnes, vairāk mums netiek dots. tālāk ir tikai pieslienamās koka kāpnes, kuras nostiprinātas gaisā ar virvēm. un tikai tagad pamanu, ka kāpņu telpa ir sašaurinājusies līdz ļoti šauras ventilācijas šahtas izmēriem. tomēr izdodas dabūt krēslu +1 uz koka kāpnītēm. pats jau esmu uz pēdējā pakāpiena, taču kad skatos lejā, cieta zeme noteikti nav tas, ko redzu, tur ir tikai piķa melna tumsa. ar mobilo telefonu paspīdinu uz leju un zemi tomēr saskatu; pēc 50m pa vertikāli. tieši tajā vietā mūsu vertikālā šahta perpendikulāri savienojas ar tādu pašu, horizontālu šahtu, pa kuru nepārtrauktā plūsmā lido sikspārņi. viens atdalās no bara un izdomā lidot augšā, palido garām, nevienu sirdstrieka neķer. Valdis nu saka kaut ko par tēmu 'met, laid mani lejā, tālāk es pats'. es protams nevaru prezidentu tā gluži vienkārši nomest pa to šahtu, lai arī kādu valstiski svarīgu uzdevumu viņš veic. bet esmu arī tāds, kurš negrib stāties ceļā citu darbībām. tādēļ uznesu viņu līdz otrajām kāpnēm, lai pats tieku prom no šaurās vietas un atvados.
? daļa (pa vidu bija vēl šis tas no šosejas gar Rīgas HES'u, kur es slēpjos no Valda, ripojot lejā pa milzīgiem sniega blāķiem). k/n 'Rīgava' EXT. + INT. -NIGHT. uz kultūras nama skatuves (kas vairāk pēc 'Enerģētiķa' izskatās) norisinās kaut kāda darbība, taču tā ir pārāk tālu, zāle ir tukša izstiepta dziļumā. pametu iestādījumu, lai nopirktu pepsi veikalā, kurš atrodas tajā pašā telpā. eju pie kases, kur man prasa dokumentus. es saku 'tas taču tikai Pepsi, vai arī es kaut ko jaunu nezinu?' pārdevēja ir nelokāma, taču laipni paskaidro, kāpēc tas tā. izklausās ticami, tāpēc gribu parādīt savu autovadītāja apliecību. velku ārā visas kartes, kuras ir ar melniem taisnstūriem uz visiem numuriem, personvārdiem utt. bet tās man tagad nevajag, nav svarīgi. bet tad arī apliecība ir tāda pati - numurs, vārds, uzvārds, dzimšanas gads ir aizklāts ar melniem taisnstūriem.
tikai tagad rakstot par to, sāku pieļaut, ka Valdis pie tā bija vainīgs.
|
Reply
|
|
|