|
Janvāris 21., 2010
 | 22:28
esmu iegriezies lv uz kādu laiciņu. mana istaba te kā ledusskapis un uz paklāja atradu kaķenes nagu. tad kad kādu laiciņu nav redzēts un tad atkal ir redzēts, tad baigi uzskatāmi, kā tas kaķis apveļas. bet nav brīnums, ja katru reizi, kad kādam pie galda darbojoties ar partiku, parādās divas hipnotizējošās acis. skaidra lieta, ka nu jāatgriež kāds papildus gabaliņš desas.
visi(divi) sesijas darbi beigušies, filmēšana ar'. slodze neslikta ar divām praktiski negulētām naktīm post-prodakšenā, organisms izturēja, bet tagad gan jūtos tā hujova. moš slodze, a varbūt tā pati aukstā istaba un brāļa zaraza kopā tikuši man klāt.
pirms pāris dienām draugiemlv vēstuļu formā bija small-talk's ar vienu bijušo skolasbiedreni un draugu, kas tagad čikāgā vai vēl sazin kur. vienā vēstulē uznāca neizskaidrojama pārdomu izklāstīšana, kur centos izskaidrot savādo sajūtu, atgriežoties lv. viņa gan jau nesaprata. bet tā arī ir - te es nejūtos tā līdz galam piederīgs, visiem te savas ģelas, škrobes utt. vispār jau šis ir vecs stāsts. esmu atsvešinājies no cilvēkiem, bet kad tad tāds neesmu bijis? tas laikam slēpjas manā problēmā, ka man riebjas(gandrīz vai princips) žēloties, ka slikti iet dzīvē. bet vispār, risinājums - vienkārši vajag meiču, tad varbūt šis viss nemaz nebūtu rakstīts.
bet es taču vēl jauns, sevis meklējumos etc, varu atļauties bišku pagauzties.
un vēl pēdējais - beidzot varu izmēģināt sīpoliņa metodi pēdām. tas saistībā ar aukstumu. tiem, kas nesaprot - uzvelk zeķi parasto, tad celofāna maisiņu, un visam pa virsu zeķi vilnas. pagaidām ir labi.
Mūzika: Soulsavers - Kingdoms Of Rain
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
