|
Oktobris 19., 2011
 | 09:40
induced by bach flower remedy
jūras vidū netālu ir sala. mēs peldam uz dēļiem kādus 300 metrus no salas, kad pēksņi no debesīm sāk krist milzīgas atombumbas. tās piezemējas ūdenī gandrīz trāpot peldētājiem, taču neeksplodē, bet gan peld pa ūdens virsmu kā mīnas. es ieraugu pāri mazu atombumbu, un ielieku somā. atgriežamies uz salas, uz kuras uzturas maza grupa cilvēku, apkārt valda mērena nolemtības sajūta - kad bumbas eksplodēs, tās noslaucīs visu iespējamo, varbūt pat jūru.
uz salas ir bāka, kurai, kā runā, ir ārkārtīgi dziļa pazemes šahta, pašā jūras dibenā. bāka pieder franču iekarotājiem, tāpēc līdz šim tā nekad nav bijusi opcija tur iet, kaut vai pēc izejvielām un krājumiem dzīvei uz salas. grupa cilvēku atgriežas jūrā pēc materiāliem, atlūzām. gribot būt noderīgs, nolemju tomēr apmeklēt bāku. atrodu kāpnes uz bākas luktura istabu. turpat blakus ir krāmu kaudze, kas slēpj mazo caurumu ar kāpnēm uz šahtu. pēc krāmu novākšanas jāizdomā, vai līst lejā kopā ar visiem, vai arī iet augšā, labākam skatam, kad beidzot pienāks sprādziens. taču man joprojām ir mugursoma, par kuras saturu esmu piemirsis.
|
| 18:06
"Catherine Deneuve is not precisely my type of woman, but when she's crippled and made-up, I find her very attractive."
tāpēc Belle de Jour vietā vajadzēja skatīties Tristanu.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |