|
Maijs 20., 2010
 | 12:19
nu i sapņi, kamēr vienlaicīgi notiek good night sleep. *esmu atradis platleņķa adapterlēcu un aplūkoju to kopā ar divām meitenēm no maģistriem. mēs atklājam, ka lēcai piemīt savādas rentgena īpašības. ne gluži līdz kaulam, bet pieliekot pie ādas, lēcā redzi nervu sazarojumus attiecīgajā vietā. esam izbrīnā, cik skaisti, pie tam tā nedaudz stilizēti, visādās krāsās tie nervi utt. tad parādās sieviete no sekss un lielpilsēta (imdb man tikko pasaka priekšā, ka tā ir vārdā Miranda). viņa arī grib apskatīties uz saviem nervu sazarojumiem. lēca tiek pielikta pie viņas rokas augšdaļas, bišku virs elkoņa, un lēni bīdīta virzienā uz plecu. viss skaisti, līdz vienā brīdī lēca rāda kaut ko nedaudz sarežģītāku. noņemam optiku un aplūkojam to rokas daļu ar neapbruņotu aci un ieraugām tādu mazu pūtīti. protams, sekojošais lēmums ir sākt izspiešanas darbus. sākumā viss kā parasti, bišku tiek izspiesta tā tauku/strutu masa (nu tā baltā substance), bet mēs neapstājamies. otrajā piegājienā jau nāk ārā 3x vairāk. (un nu bļ, kāpēc mēs turpinājām), jo tagad jau tiek izspiests ellīgi liels (tāds, kāds normāli rokā diezvai satilptu) apjoms baltas masas. laikam tomēr pietiks, nospriežam. un tieši šajā mirklī nabaga miranda sāk raudāt "ko mēs esam izdarījuši, viņa bij stāvoklī, utt" un tagad mums pie kājām guļ viņas nedzimušais embrijs.
es eju tēlot sarkanā krusta rookie.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |