![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Viss sākās ar to, ka Onka pasūtot jauno polikarbonāta siltumnīcu, nepaprasīja vai uzstādītāji vecās gatavi jaukt nost. Tad nu vakar vakarā ap septiņiem vakarā piezvanīja dāma un paziņoja, ka šodien mums brauc uzstādīt jauno siltumnīcu. Onka jau atkal nepaprasīja, vai veco (3x4m) šie varēs nojaukt un arī, ap cikiem šie brauks. Tātad. Septiņi vakarā, dārzā lepni slejas vecā plēves siltumnīca, tajā kopš pērna gada aug manas selerijas, pētersīļi un rozmarīns. Un vēl kaķu ziemas gulta stāv. Nu neko darīt, visu ko varēju izvācu, zaļumu izrakšanu atstāju uz šodienu.
Pienāca šodiena. Cēlos ap septiņiem, ap pusdeviņiem izraku savus zaļumus. Un tad izdomāju, ka varu jau arī pati sākt to siltumnīcu jaukt nost. Avos, šamējie ar nost jaukšanu nenodarbojas. Tā nu arī maz pamazām sāku, izmantojot lauznīti un savu kabatasnazīti 11 iekš viena (nu, tos diezgan lētos štruntus, kur ir gan nazis, gan konservu attaisāmais, minizāģītis, korķuviļķis utt.). Izrādījās, mana naža skrūvgriezis ir pat ļoti piemērots vecās siltumnīcas ierūsējušo skrūvju izskrūvēšanai.
Tā nu lēnā garā līdz pulksten vienpadsmitiem gandrīz visu biju nojaukusi, palikušas vien burtiski piecas skrūves atskrūvēt, plastmasas caurules nomaukt (kalpoja, kā ribas) un pamata rāmi pārcelt. Zo, ap to brīdi ierodas siltumnīcas uzstādītāji. Es šiem ierādu vietu un saku, ka, eku šeku, šitās vecās siltumnīcas vietā vajag. Viņi, protams, saka, ka ar nojaukšanu nenodarbojas.
Nu neko, sarunāju, ka viņi pabeidz tās piecas skrūves atskrūvēt un ribas noņem, jo tās man nebija spēka pašai noraut, nu, un rāmi pārceļ (tagad man jāmēģina tas atskrūvēt, labi, ka nav sametināts). Ar mini piemaksu, protams.
Tagad man dārzā jauna siltumnīca slejas un es visiem stāstu, kā veco ar saliekamo nazīti un lauznīti nojaucu (neiedziļinoties tādos sīkumos, kā te). Māsa jau par traku bobu nosauca, he, he.
Redzēs, vai es pamodīšos nakts vidū no tā, ka man roku tipa nav, vai nē... Bērnības traumas, kas izpaužas, kā roku notirpšana līdz galīgas nejūtības pakāpei pēc šādas tādas fiziskās slodzes. Mož laicīgi vilnas cimdi jāuzmauc? Nē, nu no vienas puses jau interesanti, pamosties, un tad skaties uz savu roku, kuras ir kā nemaz nav. XD
Pienāca šodiena. Cēlos ap septiņiem, ap pusdeviņiem izraku savus zaļumus. Un tad izdomāju, ka varu jau arī pati sākt to siltumnīcu jaukt nost. Avos, šamējie ar nost jaukšanu nenodarbojas. Tā nu arī maz pamazām sāku, izmantojot lauznīti un savu kabatasnazīti 11 iekš viena (nu, tos diezgan lētos štruntus, kur ir gan nazis, gan konservu attaisāmais, minizāģītis, korķuviļķis utt.). Izrādījās, mana naža skrūvgriezis ir pat ļoti piemērots vecās siltumnīcas ierūsējušo skrūvju izskrūvēšanai.
Tā nu lēnā garā līdz pulksten vienpadsmitiem gandrīz visu biju nojaukusi, palikušas vien burtiski piecas skrūves atskrūvēt, plastmasas caurules nomaukt (kalpoja, kā ribas) un pamata rāmi pārcelt. Zo, ap to brīdi ierodas siltumnīcas uzstādītāji. Es šiem ierādu vietu un saku, ka, eku šeku, šitās vecās siltumnīcas vietā vajag. Viņi, protams, saka, ka ar nojaukšanu nenodarbojas.
Nu neko, sarunāju, ka viņi pabeidz tās piecas skrūves atskrūvēt un ribas noņem, jo tās man nebija spēka pašai noraut, nu, un rāmi pārceļ (tagad man jāmēģina tas atskrūvēt, labi, ka nav sametināts). Ar mini piemaksu, protams.
Tagad man dārzā jauna siltumnīca slejas un es visiem stāstu, kā veco ar saliekamo nazīti un lauznīti nojaucu (neiedziļinoties tādos sīkumos, kā te). Māsa jau par traku bobu nosauca, he, he.
Redzēs, vai es pamodīšos nakts vidū no tā, ka man roku tipa nav, vai nē... Bērnības traumas, kas izpaužas, kā roku notirpšana līdz galīgas nejūtības pakāpei pēc šādas tādas fiziskās slodzes. Mož laicīgi vilnas cimdi jāuzmauc? Nē, nu no vienas puses jau interesanti, pamosties, un tad skaties uz savu roku, kuras ir kā nemaz nav. XD
exhausted