| jā |
[06 Apr 2006|01:46am] |
| [ |
music |
| |
eric burdon / the house of a rising sun |
] |
tai mirklī, kad sapratu, ka zaudēt Tevi varu, šķiet, viss zemes un debesu smagums uzgūlās, deniņi sāka dunēt, sirds likās pārsprāgs un es miršu. tik sen nejustas sajūtas, varbūt pat nekad. domas ir viens, vārdi ir divi, bet pa īstam ir kas cits. novērtēt iespējams vienīgi tad, kad ir pazaudēts. tai mirklī Tu pazudi, un es sapratu, ka nevēlos tā. patiesākās asaras kaut muļķīgas šķita, bet patiesas un tas ir būtiski. neiedomājami vēlos Tevi saspiezt šobrīd, skaistais.
|
|