Es varu nedēļām ilgi būt vienāda. Nu ne jau vizuāli, bet tā dvēseliski un morāli. Un tad pēkšņi 10 min. laikā Es jūtu, ka mainos. Nezinu uz kuru pusi un šaubos vai pieaugu, bet kaut kas mainās tā, ka var just.

tieši nedēļa pagājusi. septiņas dienas (vieglā un smagā)alkahola, (vieglo un smago)narkotiku un (mūžīgās) ballītes. un nu man ir jāatpūšas no atpūtas. Paldies. bija jauki. atgriežamies realitātē.

vienmēr nolakoju nagus vēlu vakarā, kad šausmīgi nāk miegs un gribas līst gultā...

Ir cilvēki, kas atveras un aizveras. Kad atveras, ir ļoti sirsnīgi, mīļī un neticami jauki. Kad aizveras ir labi,jauki.. bet nelaiž klāt. Un ir tik grūti trāpīt tai brīdī, kad atverās, lai nebūtu pret sienu.

Sēžu tādā garīgā noskaņojumā interneta tīmeklī. stāstu cilvēkam otrā pusē savu sapni. te pēkšņi pamanu, ka saruna jāpartrauc, jo kaķis uz galda dolbās noķēris vīraku smaržu šortos! :D

Un vēl ir lietas, kas notiek bez manas iejaukšanās vai līdzdalības. Gribētu izmainīt. Bet Es jau nezinu vai mana līdzdalība ir vajadzīga. Tā nu Es dzīvojos. Pārsvarā viena pati.

Es ļoti labrāt vairs nelietotu alkaholu. Nemaz un nekad. Tas vnk nav tā vērts.

Es gribētu kaut ko pateikt, par to, kur biju un kā man gāja, bet šobrīd nav spēka. Es tikai gribu nomazgāties siltā ūdenī!!!!!!!!!

Tā būs pārbaude mums visiem. Būs jāsadzīvo tā kā parasti un vēl bišķiņ. Es jau jūtu,ka ies visādi. Es principā lietošu alkaholu nemitīgi.

Man šķiet, Es tagad atdotu visu, lai man nebūtu nekur jābrauc. Bet nevar zināt. Gan jau beigās patiks. Bohēma. Māksla. Daba. Un ļoti daudz darba. ehhh.

Es tagad mulstu. nezinu kas jāraksta twitterī, kas šeit.

es šodien gandrīz nomiru.

pēkšņi nu tik ļoti saskumu.minūtes laikā. tagad jātiek atpakaļ.

šī diena noteikti ieies rekordu grāmatā kā mana "vis-vairāk-gleznojamā-diena"

viegla dzēruma sarunas pusnaktī uz ūdens tomēr ir vienas no vislabākājām sarunām.