ir vakari...

Kas nekad neatkārtosies,jo ir neatkārtojami...

sākot ar manu dziļo bērnību un apskates objektu skatīšanu iz tās.
turpinot ar KONKRĒTAS mājas meklēšanu, bet neatrašanu.
iestarpinot kumodi un tās pavairošanu.
pārdomājot seksuālas tieksmes uz tramvaju, bet ne vairs uz trolejbuzi...
un beidzot ar nevainības zaudēšanu mīklainos/neizdibināmos apstākļos...izplūstot detaļās.



es secinu.ka ir reizes,kad labāk nesecināt. kā un kapēc mums radās tāds dialōgs par un ap to.

un par to es tevi mīlu. jo ne ar vienu citu es nekad negribētu apspriest kumodi no tāda rakursa. :)

Mūzika smiekli