workshops

Biju workshopā.
pavisam savādi stāvēt rokas stiepiena attālumā pasaules čempiōnam, kurš tā vnk un jauki grib mani pamācīt dejot. nebija viegli, nebija grūti. bija citādi. savādi. un jā. lika mazliet padomāt.

LĒNĀM- kustības vieglas. maza amplitūda. visu saprotu šķiet ar pirmo piegājienu,(kas mūlsina).
ĀTRI- tāda sajūta,ka laiks apstājas. viņš visu izpilda tik ātri, nevainojami... bet mēs pārējie kko

nepārliecinoši muļļājam. un nevar nekādīgi. es izpildīju apmēram katru 3-šo kustību. :D
Nu beigās jau šķiet ka pat apmēram sanāca. bet oi. tas ir tīīk ļooti citādi. un es pat negribētu teikt,ka latvju bērni atpalikuši dejā. nea. tik mēs pavisam citādi. kā meistars teica- Agresīvi + nesavākti.
Mums ļoti daudz jāmācās nesaistīt savu ikdienu ar deju. un jātīra kustības. un tā agresija jāaizmirst.

Nu un beigās protams viņš ar savu kolēģi mums par prieku nodejoja Džastina horeogrāfisko deju dziesmai My Love. Kuru viņi veidojuši. nu un protams... skudriņas skrien, redzot... ka kāds var tik precīzi parādīt tev to,ko tu nedēļām lūri kastē un mēģini ierubīt. it kā jau tāds popsis, bet nu tīk labas kustības ehh. un es domāju,ka Džastins pats to visu māk.

vēl viens secinājums. ar steigu jāpārtrauc skaitīšanas sistēma. mēs pieraduši dejot astotniekus. respektīvi visu deju sadalīt astotdaļās.
viņš skaitīt ritmu neprata. un teica,ka tas nav būtiski.
viņa valoda bija kick, bum,kick, step... nevis 1,2,3,...7,8,.1....
un jā. mūzikai tika pievērsta milzīga vērtība.
viela pārdomām

Mūzika hip...X..hop