tipu tapu

kašķīgas un depresīvi noskaņotas visu dienu sēdējām botāniskajā dārzā. ēnā ap stūri, lai nesastaptu citus un lai nedzirdētu pasauli.
bērniņi grupās un pāros... saķēdēti skatījās mūsu darbus, nevis ceriņus un rododendrus.
Es zinu,ka tā nav nekāda lielā māksla, bet nevaru radīt katru dienu 2-4 darbus.Nav iekšā un viss. runa nav par talantu, bet elementāru uzmanības noturēšanu un enerģiju.
Ienācu mājās. paņēmu mantas un nedomājot devos ārā. un tā. pēkšņi... līdz tumsai un uzvarai trīs darbi. viens par otru patīkamāki un kvalitatīvāki. Es nezināju,ka tā var. Un ka tā varu Es. tagad zinu. un ir gandarījums.