Esmu pārstājusi skumt par to,ka ir atnācis rudens un tuvojas ziema. Tajā visā tomēr ir sava burvība.
Un vēl man ļoti patīk, tas ko tagad daru. Tas palīdz brīžos,kad kaut kas trūkst vai kaut kur neiet. Tad vienmēr varu iedomāties,ka vismaz daru to, kas man patīk un tas tomēr ir ļoti svarīgi. Nekad neesmu bijusi gatava darīt to,kas nepatīk. Un šķiet vēl kādu laiku nebūšu. Vismaz kamēr ir izvēles iespējas. Bet vienmēr taču ir. jābūt. vai ne?