Diena kā fabrikā. ieeju 9:00, iznāku 18:00... Bet pa vidu darbiem, skriešanai, domāšanai un citām darbībām pieģipsējām manu roku pagrabā pie izlietnes, tā mēs izliekamies,ka neesam nogurušas, ka nav grūti un netrūkst spēka.mirkli padomājam par ko citu. Šoreiz teika, par briesmīgu sievieti,kas pieģipsējusies pagrabā un nelaiž tur bērnus strādāt. Viņa ēd avīzes un grauž mālu. Ar špahteļlāpstiņām cenšas izsist logus, bet nevar tik tālu aizmest. Stundas viņai velkas kā gadi. Vienīgais viņas draugs ir kurinātājs, kurš retu reizi pasēž metra attālumā, lai grauzdams pistācijas pamestu trakajai kādu čaumalu...

Viss sanāk, viss sakārtojas un izdodas.
.
.
Interesanti, cik ilgi tā būs.

Zaļā māla maska kā kārtīgai keramiķei. :)
Maza svētku sajūta.
Maza ballīte.
Un rīt brīvdiena.