Tagad tā mazliet savādi, skumji, dziļi nopūsties un nolikt otas. Zinu, neviens man vairs neliks skatīt pasauli tik krāsainu.
Tā jau tāda pieraduma lieta... var būt nepatīk. var būt grūti... bet tā pierasts, ka nezini kā var bez.
būtībā. viss.
Un ko Es tagad darīšu?!