Nav jau tā,ka esmu padevusies... bet slinkums ir tik spēcīgs.
Patiesībā tas ir tāds vairāku apstākļu sakritību koktēlis.
noslimojos.noslinkojos.notusējos.izgulējos.
un tagad netieku atpakaļ ierindā.
tagad viss šķiet mazsvarīgāks,nekā ir.
un šis un tas svarīgāks,nekā varētu būt.
.
.

Brīžiem man gribētos,lai manām nojautām nebūtu taisnība un visas Parādības būtu paliekošas.
.
Bet dziļi Sevī Es jau tāpat zinu kā ir un kā būs. un tur jau nu gribas-spēkam nekādas vaļas.
Un galu galā, pat ja Pārejoša Parādība kļūtu paliekoša... Vai tā nebūtu Sevis uzspiešana cilvēkiem,kam Parādība nav vajadzīga?
.
Vai arī.
Pat ja Pārejoša Parādība kļūtu paliekoša... Vai pietiktu visiem?
.
Vai arī.
Pat ja Pārejoša Parādība kļūtu paliekoša... Vai šī palikšana būtu abpusēji patiesa vai tāda tīrā pieklājība?
.
Kaut kāds Egoisms šodien piemetās.