mīlu nesteidzīgus un miegainus rītus. ar trīs brokastīm mēs uzsākām dienu ap plkst. 15:00. Zinu,ka jādara...un jāuzsāk kāda sakarīga darbība,bet vakarnakts atmiņas neliek mieru.

Lai cik patriotiska un cik nacionāla es nebūtu... vakar bija skumji. Skumji ielās dzirdēt tikai krievu balsis,kas vecumā no 12 uz augšu... pilnīgā pār-pālī svin... un būtībā svin mūsu svētkus.
Doma baznīcas gospeļu koncis arī pārsteidza ar krievisko sprediķošanu par to,ka Dievs grib lai ejam nolikt naudiņu vai jeb ko citu vērtīgu,kas kabatās... skumji. tādi ir mūsu svētki.
Arī gaismiņas debesīs neko daudz nelīdzēja. sāku atminēties,kapēc salūti man nepatīk jau dažus gadus.
Bet nakts izskaņa bija jauka... kārtīgi izdancinājāmies...izdziedājāmies.. nu jā..arī sadzērāmies. bet tā pa jauko. tas bija tas,kas bija vajadzīgs. un tas,kas bija. par to prieks. to atminos no mūsu svētkiem. :)