Vakar, tas ir šodien...(tehniski vakar, man šodien) tētim dzimšanas diena. un man tā sērīgi. un nezinu...kas man jādara. nu.. respektīvi kā pieklājas...











*atstāšu sirsniņā*

jāatzīst.ka šī vieta raisa atkarību.
man tāda sajūta.. it kā rakstītu draugam... pat ja rakstu sev.
un tāda sajūta,ka lasa 100 actiņu,lai gan iespējams nelasa ne-viens...
Un man ir patiess prieks,ka ir kam pačukstēt... pat to,kas šķiet tik mazsvarīgs un reizē būtisks.



labu*