Vakar sēžam teikā. 4-tā trolejbussa pieturā. gaidam.
Pienāk vīrietis mazām šaurām brīllītēm... sirms ap 65... nokrāvies ar paunām...
jautā,vai kāds runā angliski.
(pamājam ar galvu)
vīrietis izmisīgi cenšas noskaidrot,kā lai nokļūst uz Daugavas stadiōnu...
viņš jau divas nedēļas apceļojot pasauli katru dienu skatoties citā valstī futbola spēli... bet prāmis nokavējies.(viņam kā jau vācitim tas šķiet ārprātīgi) un viņam bail,ka nokavēs spēli.
arī naudu neesot paguvis samainīt.
iekāpām ar viņu trolejbusā.
nopirkām viņam biļeti.
pie Vef tilta izkāpu ar viņu un aizvedu uz trešo autobusu.
iedevu biļetei naudu. un pateicu autobusā ļaudīm,lai šie pasaka viņam kad jāizkāpj...



PĒC ŠITĀ VISA. JUTOS SASODĪTI LABI. pierādījām,ka latvieši nav kūtri un riebīgi. :)

Vakar konstatēju,ka no 57 rindām uzvilkusi pa 6-dien,7-dienu biju tik deviņas...
sapratu,ka Nāves ēnā tūliņ sāksies, jo līdz 4-dienai jāpabeidz... bet man tak vēl visādi darbi...

Neatkarīgi no tā atnācu mājās 23:00 un aiz vainas apziņas līdz 2-iem naktī uz vilku visas (57-9) emm.. 52 rindas. :)

pamostos. un gatavs. stāv uz galda. traki patīkama - padarītā darba izjūta. :)

Jaunais Rīgas teātris "Mēnēsis uz laukiem".


fantastiski.(mazliet par skaļu). nu man ļoti. gan smiekli, gan zosāda... gan smaidi, gan asaras acīs. nu jutu līdzi. un silti iesaku. :)