uzrakstīju un izdzēsu. padaudz izplūdu... man dažreiz sīkumi ir tik tuvi. bet lielas lietas tik tālas. gribējās nu tā skaisti... bet izlauzās kaut kā pavisam sīkumaini... banāli un parasti. tapēc ievelku elpu. un aizmirstu. bet sakopojot...

"ir ļoti jauki kā ir. un ja nebūtu būtu citādi. bet ar katru savu mazāko šuniņu jūtu,ka tik labi kā šādi,nekad citreiz nebūtu.tapēc ļoti vēlos šo sajūtu paturēt un harmoniju nezaudēt. atstumšu visu,kas varētu manu smaidu padarīt vārgāku un izdzīt jauko vēju no matiem."


..turpinu pildīt sirdi jauku lietu. turpinu veidot savu mazo pasaulīti. un viņam laikam tur nav vieta...