šorīt nekādi nevarēju atvērt acis. mani pamodināja klauvējiens pie loga... norāpoju zemē un pusaizmigusi, pusplika ar vienu aci vaļā piegāju pie loga.... pie loga brālītis ar melnu lielu maisu. pastiepu rociņu, pamāju ar galvu. iemetu maisu istabas stūrī un rāpoju apakaļ čučēt...

tik ap 13:00 spēju galviņu pacelt,kad mamma mutē iebāza ābolu.

pēčāk nolēmu ielūrēt maisā.

MAISu brālītis pilnu ar gailenēm man pielasījis un saujiņu brūkleņu arī. jauks man viņš. :)

..rītdiena būs jauns sākums. un jauns iemesls šo to vecu aizmirst. vai noglabāt,kur dziļi,dziļi...

Pēc pirmās dziesmas es valdījos...

pēc otrās man jau nāca smiekli...

pēc trešās nolēmu mainīt pilsonību...

latvieši. brīžiem ir tādi latviesi. :D