Šodien visu dienu puņķojos un šķaudu... nez kapēc.

ā. laikam tā meitenīte,kas tipināja mājās ap 6:00 no rīta basām kājiņām biju es. :D asfalts..asvalts.. vai kā to raksta tomēr sasodīti auksts.

ir sava burvība...
smieklīgi,ka neko nevar atrast un nav nekādas nojausmas,kur kas stāv.

tik zinu,ka tur aiz plaukta drūmā,kuru jāmet laukā.. ejot cauri istabai,kur tapešraksti rotā grīdu...garām bufetītei koka formā.. starp grāmatām un foto rāmjiem... tur,kur putekļains ir mazāk.. tur kkur ir mana guļamā platība. un ko gan vairāk vajag? :)


saldus*

..Mani sākt uztraukt tā slimnīcu padarīšana. un analīzes. un kā lai visu pagūst. negribu nokavēt operāciju vēlreiz. tik ilgi tak jau gaidīts. bet valsts sistēma tāda,ka viss pašam jādara...jāskrien un jāmeklē un jāgaida.. un jāmaksā un akal jāmeklē....

viss tādā neziņā nesaprašanā. nekad nevari būt drošs vai uz tā galda gulies sagatavojies vai ne. un vai tas tik tiešām nepieciešams vai ne. fui.

Tirgū nopirku melleņu trauciņu. mellenes černobiļas izmēros..bet tik garšīgas.. ka gribas vēl. var būt kāds pārdod krūmiem?

Ja labi girbētu zālē varētu iepazīties ar tik daudz jaudīgiem džekiem....


bet tur jau tā lieta. ja gribētu..bet es negribu. :)