viena par visām,visas par vienu.
jau 5 reizi uzrakstu un nodzēšu tekstu. (nespēju aprakstīt,to kā mīlu deju. un tagad tikai vairāk. vienmēr gribas to,ko neļauj.)
nu nezinu kā lai maz uzraksta vārdiem to,cik LAIMĪGA es esmu. vienmēr man paticis dejot..taču līdz šim deju studija bija tikai formalitāte zem kuras tu dejo. tagad ir citādi. mēs esam ģimene. tādu vienotību šķiet var sagādāt tikai GRŪTĪBAS.
cilvēki aiz mums sačukstējās un atbrīvoja ceļu... pat sveši nāca klāt un teica,ka atbalsta mūs.dejotājiem vajag daudz,lai ko tādu pateiktu konkurentam.
(atceroties) skudriņas skrien.
es neizlielījos. šis ir tikai mazs mazumiņš no tā,kas pēdējo divu dienu sacensībās notika un kas tika darīts.
es jums nolauzu gabaliņu sava prieka kaudzes.
