Kā tas nākās? Kā tas tā sanācis?
Pēdējā laikā es domāju uz priekšu.
nevis pa stundām,dienām.
bet pat pa nedēļām, mēnešiem, gadiem.
un it visās jomās. (jā arī tajā.)
šķiet... tas mazliet izjauc manus plānus allaž rīkoties spontāni. bet tikai mazliet. :)

Šorīt pamodos bez balss, kur varētu vainot vakardienas tireņošanu-riteņošanu pavēlā vakarā.
Taču tālāk par vairākkārtēju Picasso grāmatas pāršķirstīšanu netiku. negribēju gleznot. godīgi.
Tapēc akal devos tireņot. šoreiz saulītē.

Izbraukalējām šķiet katru Rīgas stūrīti,kur iespējams vēl tikt pie ekoloģiskiem, dabai nekaitīgiem, bez E, bez antioksidantiem, garšīgiem pārtikas produktiem.
un atceroties patīkamo Taizemiešu kokosriekstu zupas garšu centos uzmeistarot ko līdzīgu.
Brālītis palīdzēja. bet sanāca. viegla un eleganta. un veselīga. šķiet varētu dzīvot nedēļām no šitāda paēdiena :)

Visu jau zinu. Visu jau redzu un jūtu.
zinu kur kas stāvēs. kādās krāsās.
zinu ko taisīšu ēst 1-dienai, ko 2-dienai, ko 3-dienai...
zinu ka centīšos visu pati ar gaišām domām, gaišiem darbiem. tā lai prieks tur dzīvot.
zinu ko aicināšu katru otro vakaru uz tēju. un zinu,ko neiacināšu nemaz. pat uz sālsmaizi ne.

zinu..ka jau tagad tas ir tāds Amēlijas stūrītis. ar visu dārza rūķi un savādiem kaimiņiem. :)