Nedēļa sākusies ar loku atgriešanos manā galvā, smaidu un jaukiem brīžiem skolas solā. :)



draudzenei piedzima bēbis. sen jau pirms pusgada. bet vēl atceros to pārsteigumu.
tagad māsīca (vēl 11. klasi nebeigusi) atrādīja man punci.
nu un tagad arī mana mīļā ieviņa.
es esmu kko palaidusi garām? bēbis tagad ir modē our what? :D

kaut tik viss viņai izdotos.

Zīmējot- pavadi 3/4 domājot un tikai 1/4 zīmējot. svarīga ir analīze un tikai pēc tam darbs.

Gleznojot- dienas gaismas ēnas ir aukstas, istabas gaismas ēnas ir siltas. tādēļ pa dienu iesāktu darbu nevar pabeigt vakarā.


un vispār tikai gribēju pateikt,ka pabeidzu trīs dienu mocīto skici. :D jē :D

Visas durvis vaļā.
Manā vecumā (salīdzinoši) negaidītas iespējas, karjeras kāpnītes, nākotnes smaidi un protams arī naudiņa laba.

bet nav atļauts man ieiet. nu un ko tas līdz,ka durvis vaļā. tikai kaitina mani līdz nelabumam. man kājas piesietas, nav kur sprukt. bet es izdomāšu kā iespraukties tais durtiņās. es visu vēl sagudrošu. spītība man dažreiz līdz.

tik ļubestības durtiņas aizcirtās deguna priekšā. pati vainīga. kā vienmēr.