iedomāsimies. ka šī nu dien ir tikai dienasgrāmata. nu kā bērnībā
Nu jā. es mēdzu uzpīpēt. bet ar vien retāk.
Un jā. mēdzu lamāties. dažreiz pat ļoti skaļi un nevaldāmi.
jā. arī dažādi apreibināšanās līdzekļi man sirdij tuvi. taču daži pavisam nekaitīgi un videi draudzīgi.
... varu smieties tā,ka sirds lec laukā pa muti. un tieši tāpat- varu raudāt.
... varu pateikt 100 000 vārdu vienā minūtē un varu nodomāt tik vienu vārdu,lai tu saprastu.
nu protams. man ir grūti apstāties. šķiet brīžiem neapstājos pat nemaz.bet vari mani apturēt.
... varu samīļot. no sirds. pat ļoti bieži. un varu... nē. nē nevaru es nemīļot.
... varu paķert, aizvilkt, aizvest. un varu arī aizgrūst prom pavisam.
jā, šķiet esmu nodarījusi pāri. taču tieši tāpat esmu saudzējusi cik man spēka.
... Dievs vien'zin,ko esmu sastrādājusi (auč). bet viņš taču arī zin,ko neesmu. un nebūšu nekad.
Jā, mani kaitina drupačas uz galda un nepatīk,ja mani nemana. bet oi..cik daudz var darīt manā
...klātbūtnē(ar mani), mani nekaitinot it nemaz.
... es mēdzu mainīties, laboties, izaugt. bet pamats man ir viens.
... un jā, šķiet iemīlos es bieži.(tā man saka) bet vienmēr tā no sirds ar visiem bōnusiem.
Jā. es esmu es. Un tu esi tu. un tur neko nu nevar līdzēt...
